Politiķu virzītajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā par "atlaidi" mājokļu kredītiem var konstatēt virkni neskaidrību un tiesisku risku, pavēstīja Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.
Piemēram, norāda Pastars, attiecībā uz iecerēto nodevu, kuru iekasētu bankas, Latvijas tiesas (gan Satversmes tiesa, gan administratīvās tiesas) ir vairākkārt norādījušas, ka valsts vai pašvaldības funkciju pilnīgas īstenošanas uzlikšana privātpersonām nav pieļaujama. Nodevu administrēšana ir valsts vai pašvaldību funkcija, un nodevas ir maksājamas par valsts vai pašvaldības veicamajām darbībām, kas izriet no valsts vai pašvaldības funkcijām.
Asociācija aicina atteikties no šādas netipiskas nodevas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem. Pastars norāda, ka bankas, administrējot šo nodevu, būs ne tikai atbildīgas par patērētāju tiesību ievērošanu, bet arī būs atbildīgas par valsts budžeta administrēšanu, kas automātiski iedarbinās smagnēju birokrātisku mehānismu.
Tāpat Pastars uzsver, ka šis likumprojekts nav izstrādāts atbilstoši labas likumdošanas principam - tas neņem vērā datus, nav izvērtēta tā ietekme, kā arī nav ņemts vērā Saeimas Juridiskā biroja atzinumos paustais. Komisijas sēdēs dominē tikai deputātu viedoklis, kas netiek pamatots ar datu analīzi, izpaliek speciālistu diskusijas.
"Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka racionāli argumenti politiķu diskusijās netiek ņemti vērā. Tie it kā izgaist un tiek interpretēti kā "draudi" vai "šantāža". Šķiet "atlaides" idejas virzītājiem pareizāka liktos banku klusēšana pat tad, ja skaidri redzams, ka tiek pieļauta neatgriezeniska kļūda. Taču klusēt mēs nedrīkstam - politiķi virza lēmumu, kas radīs negatīvas sekas banku klientiem un Latvijas ekonomikai kopumā," skaidro Pastars.
Asociācija pauž cerību, ka politiķi spēs atteikties no kārdinājuma pelnīt politisko kapitālu uz Latvijas iedzīvotāju rēķina, aizsedzoties aiz "ierādīsim bankām vietu". Pastars uzsver, ka šāda pieeja nekādu ekonomisko izrāvienu nevar nodrošināt, turklāt nozīmē to, ka vārdu "banka" vēlāk citos lēmumos var aizstāt ar jebkuru citu biznesu.
Pastars nenoliedz, ka Eiropā hipotekāro kredītņēmēju papildu aizsardzība ir valstu redzeslokā. Katrā valstī ir cits finansējuma resursu un kredītu cenošanas modelis, arī Latvijā bankām tas nav vienāds. Vieni izmanto grupas resursus, citi vairāk noguldījumus, bet vēl citi - segto obligāciju priekšrocības. Eiropas Centrālā banka (ECB) nostāja vairāk ir bijusi kritiska pret valstu rīcību, nekā atbalstoša, saskatot virkni risku.
Piemēram, daudz piesauktajā Grieķijā atbalsts bija 0,2 procentpunkti, bet Latvijā to paredz desmit reizes lielāku. Pastars atzīmē, ka valstīs, kas izvēlas sniegt atbalstu aizņēmējiem, arī depozītu likmes ir zemākas. Latvijā šobrīd depozītu likmes ir vienas no augstākajām eirozonā, turklāt nereti tiek maksāts arī par kontu atlikumiem un krājkontiem.
Tāpat Pastars norāda, ka Spānijā un Itālijā tiek izmantots ienākumu slieksnis, kas Latvijā netiek izmantots. Pastara ieskatā Lielbritānija izvēlējās vispamatotāko un atbilstošāko ceļu, no kā vadījās arī Finanšu nozares asociācija - izveidot ietvaru kā atbalstu sniegt esošā regulējuma ietvaros.
"Mainīga vai fiksēta likme - tā ir mūžsena diskusija un katras valsts tradīciju jautājums ne tikai kredītu sakarā, bet arī citiem pakalpojumiem. Ilgtermiņā mainīgās procentu likmes izmantošana ir patērētājam izdevīgāka, salīdzinot ar viena-divu gadu strauju pieaugumu. Citās valstīs, kurās likmju pārskatīšana notiek reizi trīs vai piecos gados, likmju pieaugumu neizjūt tik strauji, bet pastāv ticama iespēja, ka izjutīs vēlāk, bet ilgāk," skaidro Pastars.
Viņš informē, ka Finanšu nozares asociācijas piedāvājums valstij bija vienkāršs - iekasējiet lielākā apmērā kādu no esošajiem nodokļiem. Ideālajā variantā, sekojot Igaunijas pieredzei, tika piedāvāts, ka bankām 2023.gadā peļņu ļauj sadalīt dividendēs, samaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) pēc esošā režīma un UIN jauno režīmu - piemaksu - ieviest no 2024.gada. UIN piemaksu valsts tagad paredz ieviest, par bāzi ņemot 2023.gada peļņu, tātad ir iespēja, 2024.gadā attiecīgos papildu ieņēmumus, sadalīt kredītņēmējiem ar valsts struktūru starpniecību.
Pastars arī norāda, ka 2023.gads iezīmē uzticības krīzi starp finanšu sektoru un valsti, ieskaitot attiecības ar banku uzraugu - Latvijas Banku. Latvijas izaugsmes stāsta kontekstā Pastars norāda, ka 2024.gadā būtu jārod veids, kā necīnīties vienam pret otru publiskajā telpā, bet sarunāties ar noteiktu kopīgu mērķi.
"Bankas nav pret pārmaiņām, tās ne reizi vien ir pierādījušas, ka ir uzticami partneri pārmaiņu īstenošanā, nereti iznesot vislielāko smagumu un sabiedrības nopēlumu. Taču pārmaiņām jābūt izrunātām un loģiskām, datos un analīzē balstītām. Latvija no esošās cīņas neiegūs. Juristi, dīvaini likumi un tiesvedības ir pēdējais, kas tam palīdz," piebilst Pastars.
Jau ziņots, ka pēc diskusijām starp valdību, finanšu nozares tirgus dalībniekiem un Finanšu nozares asociāciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien lemj par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredzēti hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.
Komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) 22.novembra komisijas sēdē deputātiem skaidroja, ka notiek diskusijas starp valdību, finanšu nozares tirgus dalībnieku īpašniekiem un Finanšu nozares asociāciju par administratīvo risinājumu likumprojektā paredzētajai iespējai bankām brīvprātīgi vienoties ar kredīta ņēmēju.
"Brīvprātīgā vienošanās neparedz nekādus mīkstinājumus jau otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem. Runa ir tikai par tehniskām detaļām un administrēšanas procesu," teica Reirs.
Viņš skaidroja, ka procesam ir jābūt vērstam uz rezultātu, tāpēc pauda atbalstu sarunām jebkurā līmenī, lai nonāktu pie rezultāta, un komisijai jāsagaida, vai tiek panākta kāda vienošanās par brīvprātīgās vienošanās procesu. Ja tāda nebūs, tad likumprojekts trešajam lasījumam tiks virzīts tādā veidā, kā tas jau atbalstīts otrajā lasījumā.
