Baltijas valstīs enerģētikā pašlaik burtiski deg jaunu ģenerējošo jaudu jautājums, taču rīcībā pietrūkst ātruma un jau tagad ir skaidrs, ka izvirzītos ambiciozos mērķus paredzētajā laikā neizdosies sasniegt, intervijā aģentūrai LETA atzina Pasaules enerģijas padomes (PEP) Latvijas nacionālās komitejas prezidente Olga Bogdanova.
Viņa norādīja, ka Baltijas valstis līdz šim nekad nav bijušas tik lielā ģenerējošo jaudu deficītā kā pašlaik. Tostarp Igaunija pamazām elektrības ražošanā pārtrauc izmantot degslānekli. Lietuvā kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas visu laiku ir 60-70% ražošanas jaudu deficīts. Arī gāzes stacijas Lietuvā un Igaunijā ir gana vecas. Savukārt enerģijas patēriņš aug.
Vienlaikus Latvijā, lai gan augsta prioritāte ir noteikta jaunu atjaunojamo energoprojektu īstenošanai, praksē neiet tik labi. Ir ļoti daudz pieteikumu, izņemtas tehniskās specifikācijas, bet praktiskās darbības buksē un neiet uz priekšu. Tādēļ, lai gan pieteikto projektu skaits ir liels, attīstība visdrīzāk īpaši strauja nebūs.
"Kā valstij mums iztrūkst skata no augšas, mēs labi tiekam galā ar izpildlietām, bet mums iztrūkst stratēģiska virziena. Tādēļ lielie procesi mums buksē," atzina Bogdanova.
Viņa gan pauda, ka problēmas nav vērojamas tikai Latvijā, jo enerģētikā šodien pieņemts lēmums praksē realizējas tikai pēc, apmēram, 10 gadiem. Arī atdeve no ieguldījumiem nāk krietni vēlāk.
"Tādēļ Latvijā un visā Eiropā ir problēmas ar ilgtermiņa stratēģiju, jo vienmēr kaut kādas īstermiņa prioritātes to izšūpo. Protams, ir jāreaģē uz īstermiņa izaicinājumiem, bet jāspēj arī noturēt mugurkauls. Mums pieklibo izlēmība, skaidrība un spēja organizēties. Pašlaik tomēr katrs vairāk lūkojas uz savu pagalmu un trūkst viena diriģenta, kurš visiem tirgus dalībniekiem liktu airēt vienā virzienā," norādīja Bogdanova.
Jau vēstīts, ka Rīgā 11.decembrī notiks PEP Latvijas Nacionālās komitejas rīkota konference par tā saucamās enerģētika trilemmas - drošības, pieejamības un ilgtspējas - jautājumiem, pulcinot plašu nozares ekspertu, politikas veidotāju un enerģētikas uzņēmumu vadītāju loku.
Runātāju vidū būs PEP prezidents Maiks Hovards, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA), EURELECTRIC ģenerālsekretārs Kristians Rubijs, NATO Enerģētikas drošības Izcilības centra vadītājs Dariuss Užurkaitis, bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministriju vadības pārstāvji un enerģētikas uzņēmumu vadītāji no AS "Latvenergo", "Esti Energia", AS "Augstsprieguma tīkls", "E.ON", "Orlen", "Gas Grid Finland".
