Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka, ka no 2024.gada 1.janvāra SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pārņems Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras (CKUS) funkcijas no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB).
Veiktie grozījumi Enerģētikas likumā virzīti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē, ko šodien parlaments sācis skatīt galīgajā lasījumā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, nosakot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumi nav piemērojami, ja rotācijai atsavināmi valsts īpašumā esošie naftas produkti, ko uztur kā drošības rezerves atbilstoši Enerģētikas likumam.
Lai minētos naftas produktus uzturētu atbilstoši derīguma termiņam, tos vai nu atsavina piegādātājs saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumā paredzētu pienākumu atjaunot naftas produktu rezervju krājumus, vai arī pārvaldītājs to veic, pieņemot lēmumu saskaņā ar Enerģētikas likuma nosacījumiem par iespējami augstāku cenu, un līdzekļus ieskaita drošības rezervju uzkrāšanas fondā, noteikts Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.
Ar EM izstrādātajām un Saeimā šodien pieņemtajām izmaiņām ir noteikta pakāpeniska pāreju uz jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, kas paredz, ka līdz 2029.gadam naftas drošības rezerves tiek iegādātas valsts īpašumā, un pārvaldītāja uzdevumus pilda "Possessor".
Ministru kabinets noteiks gan iestādi, kuras padotībā atradīsies pārvaldītājs, gan atsevišķus saistītos jautājumus.
Ministrijā atzīmē, ka, ieviešot jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, desmit gados varētu sasniegt ietaupījumu vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā.
Pašlaik naftas produkti Latvijai nepieder un tiek veikti maksājumi tikai par iespēju tos iegādāties. Jaunais risinājums nosaka, ka drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes periodos, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.
Ministrijā pauž, ka Latvijā tiks izveidots pašpietiekams drošības rezervju pārvaldības modeli, lai būtu fiziski pieejami drošības rezervju krājumi krīzes un valsts apdraudējuma gadījumiem, neskatoties uz pārrobežu un citiem ārējiem faktoriem.
Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam pārvaldītāja uzdevumi papildināti ar uzdevumu uzturēt un administrēt drošības rezervju uzkrāšanas fondu.
Pašreizējā valsts nodeva tiks pārveidota par periodiski pārrēķināmu pakalpojuma maksu. Līdz 2023.gada 31.decembrim nesamaksāto valsts nodevu turpinās administrēt BVKB, bet no 2024.gada "Possessor" iekasēs pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā.
Pakalpojuma maksu maksā komersanti, kas pašlaik maksā valsts nodevu, ieskaitot uzkrāšanas fondā. Uzkrāšanas fonda līdzekļi tiek lietoti sistēmas, kuru administrē CKUS, uzturēšanai, lai pašfinansējošā veidā nodrošinātu faktisko jaunā drošības rezervju pārvaldītāja pakalpojumu.
"Possessor" no nākamā gada pārņem CKUS uzdevumus, kā arī sāk pakāpeniski iegādāties drošības rezervju krājumus.
Pārvaldības pamatnosacījumi ir, ka "Possessor" iegādājas un pārvalda valsts īpašumu - drošības rezerves - ārpusbilancē, finansējot visu pārvaldību un iegādes no pakalpojuma maksas, ar ko aizstātu pašreizējo valsts nodevu. No 2024.gada "Possessor" būs jāsāk iegādes ikgadēji vidēji 20%, lai 2029.gadā nepieciešamais drošības rezervju apjoms būtu 100% valsts īpašumā un glabātos Latvijas teritorijā.
Attiecīgi paredzēts, ka "Possessor" iepirks naftas produktus pēc tirgus situācijas un cenas, tāpēc iegādātais daudzums katrā atsevišķā gadā var svārstīties 15-25% robežās. Vienlaikus zemākais slieksnis būs noteikts ne mazāk kā 15% gadā.
"Possessor" būs tiesības izmantot finansējumu no pašu līdzekļiem, kurus kompānija vēlāk atgūs no nākotnes ienākumiem uzkrāšanas fondā.
Drošības rezerves tiks izmantotas ne tika izsludināto enerģētiskās krīzes periodu laikā, bet arī gadījumos, kad Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizēs koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus.
Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai Latvijai kā naftas produktu importētājvalstij ir pienākums nodrošināt drošības rezervju apmērus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienu laikā. Piemēram, 2024.gadam aprēķināts, ka Latvijā būtu jāveido 349 464 tonnas naftas produktu rezerves.
Valsts naftas produktu drošības rezerves ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros, jo pēc būtības nodrošina dažādām lietotāju grupām naftas produktu pieejamību, kad valstī ir būtiski ierobežota ikdienišķa apgrozība.
