/nginx/o/2023/12/17/15787072t1h7f7d.jpg)
Saskaņā ar jaunākajām Latvijas Bankas prognozēm tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī turpmākā izaugsme nesolās būt strauja. Nākamgad budžetā ir lieli papildu ieguldījumi aizsardzībā (un par to nepieciešamību neviens nešaubās), taču politiķiem nav plāna, kā pelnīt vairāk, lai varētu samaksāt skolotājiem, mediķiem, iekšlietu darbiniekiem, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Ekspertu skatījumā, nākamais budžets ir galēji nospriegots, pieaudzis gan deficīts, gan valsts parāds. Bet valdība, kas nu jau nostrādājusi trīs mēnešus, nav sākusi drosmīgas pārmaiņas, kas var stimulēt attīstību.
Tā kā tādas īstas ekonomikas politikas nav, tad visiem būtiskus lēmumus bieži diktē atsevišķu nozaru lobijs. Saeimas apņemšanās aizstāvēt kredītņēmējus šoruden saskārās ar banku pretestību. Savukārt pretimnākšanu no valdības nākamnedēļ var sagaidīt daļa kokrūpnieku.
Jaunākās prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikai priekšā divi vājas izaugsmes gadi. Būtu jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai ekonomikas temperatūru uzlabotu. Tomēr nākamais ir pārdales un tērēšanas budžets.
Šogad ekonomikas apjoms pieauga par knapi saskatāmajiem 0,4% procentiem, kas ir divas reizes mazāk, nekā tika prognozēts vēl vasarā. Šī gada inflācijas novērtējums ir 9%. Nākamgad to paredz krietni zemāku, taču arī iekšzemes kopprodukta pieaugums joprojām būs vājš.
Šādu attīstību nosaka tas, ka Latvija ir eksportējoša valsts, un tās labklājību diktē situācija galvenajos eksporta tirgos. Optimismu nevieš arī globālā ģeopolitiskā situācija un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās.
Lēns progress nākamā gada otrajā pusē, iespējams, būs. Taču par Valsts prezidenta uzstādījumu par Eiropas vidējā dzīves līmeņa sasniegšanu līdz 2030. gadam ar šādiem skaitļiem runāt nevar.
Latvijas Bankas ekonomiste uzsver, ka investīciju ziņā mēs jau desmit gadus stipri atpaliekam no abām Baltijas kaimiņvalstīm.
Bet plāna, kā ķert rokā kaimiņus, politiķiem joprojām nav. Iespaidīgās Eiropas naudas ir vienīgais rīks, ar kuru Latvija attīsta savas ekonomiskās intereses, taču pastāv risks nepaspēt pabeigt vairākus desmitus no projektiem par vairāk nekā 400 miljoniem jau pašreizējā fondu plānošanas periodā, ziņo VARAM.
Ekonomisti, skatoties uz nākamo gadu, kopumā neredz, ka būtu sperti nozīmīgi soļi, kā pelnīsim vairāk.
Eksperti uzsver, ka svarīgs ir investīciju klimats. Nav jaunu uzņēmumu, kas varētu maksāt augstas algas.
Evikas Siliņas valdības deklarācijā sola uzlabot ekonomikas konkurētspēju, mazināt birokrātiskos šķēršļus, palielināt nodokļu ieņēmumus, vienkāršot nodokļu nomaksu.
Algas nodokļos, kuri ir nozīmīgi darba devējiem, lai izlīdzinātu ar Igauniju un Lietuvu darbaspēka izmaksas, izmaiņu nebūs. Pēc finanšu ministra domām, kad ekonomika ir zemā punktā, neesot pareizi mainīt nodokļus.
Arī mazajam biznesam nākamgad uzlabojumi nav gaidāmi. Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, kas Finanšu ministrijai izmaksāja 800 tūkstošus, lieto tikai nedaudz vairāk kā 100 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Šo pakalpojumu piedāvā tikai viena banka, pārējām tas nav pievilcīgi.
Savukārt opozīcijas priekšlikums samazināt amatniekiem, radošajiem cilvēkiem mikrouzņēmumu nodokli nākamgad, Saeimai skatot budžetu, neguva atbalstu.
Runājot par ekonomikas attīstību, nevar neņemt vērā arvien pieaugošo ēnu ekonomikas apjomu. Valsts budžets ik gadu zaudē vairāk nekā 2 miljardus eiro.
Kaut arī politiķi apgalvo, ka meklē veidus, kā iedzīvotājus mudināt iznākt no pelēkās zonas, ekspertu rekomendācijas “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā” turpmākajiem trim gadiem nav tikušas iekļautas.