/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2023/12/18/15789246t1hf492.jpg)
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien izskatīja 11 notiesātu personu apžēlošanas lūgumus, un vienu notiesātu personu viņš lēmis apžēlot, atbrīvojot no papildsoda izciešanas, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Prezidents līdz šim ir apžēlojis četras personas un izskatījis 54 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits sava termiņa laikā izskatīja 409 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 21. Savukārt kāddreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 22. Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumu, no kuriem atbalstīja 219.