/nginx/o/2024/03/19/15954515t1hd3a2.jpg)
Pēc "Kantar Group" datiem, Eiropas Savienībā tikai 26% sieviešu sevi uzskata par investorēm, savukārt vīriešu vidū tādi ir 37%. "Tā ir nopietna plaisa starp abiem dzimumiem, un domāju, ka Latvijā tā ir vēl lielāka. Ir svarīgi kliedēt noturīgos mītus, tāpēc mēs esam apkopojuši astoņus padomus tiem, kuri vēlas sākt investēt, saglabājot un vairojot savus brīvos līdzekļus," komentē pieredzējušais investors un Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks.
Kā sākt investēt, cik daudz naudas un laika tam ir nepieciešams un kā izvēlēties ieguldījumu objektus? Skaidrojam pa punktiem.
Kāpēc krāt, liekot naudu zeķē vai vienkārši kontā, nav lietderīgi?
“Laiks apēd naudu – šo es atceros vēl kopš skolas laikiem,” stāsta Madara Cosmetics dibinātāja, ar to domājot inflāciju. Bet Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava skaidro: Latvijas iedzīvotāju kontos glabājas aptuveni desmit miljardi eiro, tie vienkārši guļ un ar katru dienu kļūst aizvien nevērtīgāki inflācijas dēļ. “Ja kaut vai miljards būtu ieguldīts, tam būtu milzīga pozitīva ietekme uz ekonomiku kopumā un arī uz mūsu personisko labklājību. Naudai ir jāstrādā!” Tāpēc jāatrod instruments, kas ļauj vairot naudu un vienlaikus ātri to izņemt, ja ir tāda nepieciešamība.
Ja vēlaties pats nodarboties ar ieguldījumiem, sāciet ar bezmaksas lekcijām "Youtube", izglītības platformās, kā arī izlasiet grāmatas par investīciju pamatiem.
“Svarīgākais – pievērsiet uzmanību tam, lai materiālos, kurus skatāties, netiktu reklamēta viena konkrēta platforma. Meklējiet lekcijas par ieguldījumiem kopumā. Derēs gan Youtube, gan Tutorium, gan Coursera, pat Linkedin Learning var atrast labus visaptverošus kursus iesācējiem,” iesaka Egija Gailuma, OX-Drive līdzdibinātāja.
Savukārt Olga Kazaka dalās ar grāmatu par investīcijām sarakstu, tās būs noderīgas iesācējiem:
Godīgi atbildiet sev uz jautājumu, vai vēlaties tērēt personisko laiku un iedziļināties uzņēmumu finanšu atskaitēs, sekot ziņām, prognozējot akciju cenu kāpumu vai kritumu.
Ja nē, izvēlieties gatavu produktu – ETF (uzņēmumu saraksts, kas ir izvēlēts atbilstoši jūsu prasībām), banku piedāvātos produktus vai arī kopējiet kāda populāra investora rīcību.
“Lai izglītotos, es nedēļā investīcijām veltu aptuveni divas stundas – pastaigu laikā klausos podkāstus, nozaru ziņas. Taču pašu regulāro ieguldīšanu esmu pilnībā automatizējusi un uzreiz pēc algas saņemšanas novirzu konkrētu daļu no sava ienākuma pirkuma rīkojumiem uz labi diversificētiem Robur fondiem un ikmēneša iemaksu pensiju 3. līmenī. Kad šie automātiskie maksājumi uzlikti, tad par investēšanu ikdienā varu aizmirst un tad ik gadu pārskatīt pēc vajadzības, vienlaikus darot lielu un svarīgu darbu sava kapitāla saglabāšanā un vairošanā,” komentē Karīna Kulberga, Swedbank privātpersonu pārvaldes vadītāja.
Bet Madara Cosmetics dibinātāja Lote Tīsenkopfa-Iltnere joko: “Cik daudz ir jāvelta ieguldījumiem? Pusi no laika, kas pavadīts Instagram! Var investēt automātiski, un tad vispār laiks nav nepieciešams.”
Lai gūtu panākumus, ir svarīga disciplīna – regulāras iemaksas, kaut arī nelielas.
“Ieguldot kaut vai nelielu summu, pēc gada jau jums būs daudz vairāk, nekā tika investēts. Vismaz “atpelnīsiet” inflāciju,” piebilst E.Gailuma.
Bet LU docente un uzņēmēja O.Kazaka uzsver, ka ideju par to, ka var sākt ar ļoti mazām summām, atzīst eksperti visā pasaulē. Ir grāmata (“Latte faktors”), kurā tiek stāstīts par saliktajiem procentiem un finanšu vairošanu ar ieguldījumiem, kā piemēru izmantojot tasīti kafijas, atteikšanos no kuras mēs pat nejustu.
Kā izvēlēties ieguldījumu objektu? Finanšu aspekts, protams, ir nozīmīgs, taču ir svarīgi izvēlēties akcijas atbilstoši savām vērtībām un sabiedrības tendencēm.
Piemēram, L.Tīsenkopfa-Iltnere uzsver, ka ikvienu savu projektu izvēlas ar sirdi: “Finanses un iegūtā peļņa ir tas, ko es dēvēju par “excel-i”, bet ir CSG – KĀ mēs nopelnījām. Mēs ar savu naudu balsojam par kādu uzņēmumu un to, ko viņi dara. Es visā ieguldu arī savu sirdi – “plika” peļņa man nav svarīga.”
O.Kazaka stāsta, ka viņai pieder vegāniskas gaļas ražotāja akcijas, kas savā laikā nopirktas par lielu summu, patlaban uzņēmuma akciju cena ir nedaudz kritusies, taču pārdot tās netiek plānots. “Tas ir kā vilciens, kas dodas noteiktā virzienā un kura maršruts ir saprotams. Tas var iestrēgt tunelī vai salūst pusceļā, taču jebkurā gadījumā nokļūs galamērķī. Tieši tā ir ar vegānu virzienu: mēs visi saprotam, ka tas kļūs aizvien plašāks.” Padomājiet, kādas noturīgas tendences mēs redzam, un ieguldiet konkrētās nozares uzņēmumos.
Tieši tāpat ir ar krīzēm: ja sākas krīze, tad visprātīgākais ir nevis pārdot akcijas, bet gan nogaidīt. Tālākais solis – izvērtēt, kuras nozares krīzē iegūst, jo visiem vienlaikus slikti būt nevar. Piemēram, pandēmijas laikā auga medicīnas nozares uzņēmumu akciju cena.
Diversificējiet riskus!
Visas vadītājas, kas dalījās ar savu ieguldījumu pieredzi, bija vienisprātis: visas olas nedrīkst glabāt vienā groziņā. Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja iegulda Nasdaq akcijās, fondos, nekustamajā īpašumā, veic iemaksas apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu, un, ja būtu iespēja, labprāt iegādātos Baltijas biržu uzņēmumu akcijas. K.Kulberga lielāko daļu līdzekļu iegulda fondos, taču nodala arī nelielu rezervi investīcijām uzņēmumos, kurus pati ir izpētījusi un atlasījusi, kā arī iegulda naudu trešajā pensiju līmenī. Egija Gailuma investē ETF un kriptovalūtā. Olga Kazaka ne tikai iegulda līdzekļus dažādās akcijās un fondos, bet arī to dara dažādās bankās. Bet Lote Tīsenkopfa-Iltnere veic ieguldījumus kopā ar vīru, kā komanda, izpētot katru uzņēmumu atsevišķi.
Tas, cik investīcijas ir riskantas, ir atkarīgs tikai no mums pašiem.
Ja negribat daudz riskēt, izvēlieties konservatīvus fondus un laika pārbaudi izturējušus uzņēmumus no attīstītajām valstīm. Ja vēlaties ātru peļņas pieaugumu un esat gatavi riskēt, var izvēlēties fondus ar augstāku riska pakāpi vai patstāvīgi ieguldīt jaunos uzņēmumos. Stratēģija ir atkarīga arī no ieguldītāja vecuma: jaunākā vecumā var riskēt vairāk, cenšoties gūt lielāku peļņu. Cienījamākā vecumā ir jābūt piesardzīgākiem.
L.Dubava skaidro, ka uzņēmuma ienākšana biržā pati par sevi nozīmē, ka tas ir izturējis pārbaudi un atbilst visām finanšu atskaišu caurspīdīguma un ētikas prasībām. Tie ir ļoti atvērti, nopietni, atbildīgi, caurspīdīgi un izprot visas priekšrocības, ko sniedz birža (finansējuma piesaiste, reputācija).
Investīcijas ir jāuztver kā kaut kas, ko esat gatavi pazaudēt, ieguldījumiem jāatvēl aptuveni 10% ienākumu.
Investīcijas var vērtēt dažādi – gan kā uzkrājumus kādam lielākam pirkumam, gan kā “pensiju” fondu, gan kā iespēju nezaudēt savu brīvo līdzekļu pirktspēju. Dažādi eksperti iesaka atlikt un ieguldīt no 10 līdz 30% savu ienākumu, taču vienlaikus ir svarīgi saprast un ņemt vērā to, ka šo naudu ir iespējams arī pazaudēt. Investējiet tik daudz, cik nebaidāties pazaudēt.
“10% ir nosacīts lielums. Šodienas situācija pasaulē ar augstu inflāciju un īsu plānošanas horizontu parāda to, cik svarīgas ir investīcijas principā. Ikvienam no mums ir kāda summa, kuru tērējam niekiem, pat nepadomājot.
Ja jums ir brīvi kaut vai pieci eiro, nebaidieties sākt, un pēc gada jums jau būs labs progress. Nemaz nerunājot par 20, 30 vai 40 gadiem,” uzskata pieredzējušais investors K. Peisenieks.
