Eiropas Savienības (ES) politikas veidotājiem arvien biežāk nāksies atbildēt uz jautājumu, kādēļ Ukrainas atbalstam karā pret Krieviju netiek izmantoti iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.
Viņš uzsvēra, ka iesaldēto aktīvu jautājumā fokuss Eiropā pēdējā gada laikā ir pārvirzījies no oligarhu aktīviem uz Krievijas centrālās bankas aktīviem, jo īpašumu atsavināšana privātpersonām vienmēr būs "ļoti konkrēta sarkanā līnija", turklāt jebkurā gadījumā runa ir par dažiem miljardiem eiro.
"Taču ir redzams, ka arvien biežāk aktualizējas jautājums - kā mēs varam lūgt ES nodokļu maksātājus vai ASV nodokļu maksātājus apmaksāt rēķinu par vēl 50 miljardiem eiro Ukrainas atbalstam, ja Krievijas centrālās bankas kontā Beļģijā stāv 200 vai cik nu tur miljardi eiro?" jautāja Kītings.
Viņš atzina, ka ES ir jāizpēta visi iespējamie aspekti, pirms tā pieņem lēmumu, tomēr ir redzama negatīva attīstības spirāle, kurā notiek mētāšanās starp to, ka "nē, mēs nevaram konfiscēt aktīvus, varbūt mēs varētu tos aplikt ar ienākumu nodokli", un dažādām citām idejām.
Eksperts pauda cerību, ka G7 samitā jūnijā Itālijā valstu līderi nonāks pie kāda pozitīva lēmuma šajā jautājumā, un tas būs kaut kas vairāk par to, ka Krievijas centrālās bankas aktīvi ir jāapliek ar nodokli, jo šajā gadījumā runa būtu vien par aptuveni četriem miljardiem eiro.
"Manuprāt, arī juridiskie argumenti ir diezgan labi atrisināti, ir veikta laba juridiskā analīze, kurā teikts, ka ir veidi, kā šos aktīvus varētu pārņemt Ukrainas labā. Tagad ir jāpanāk, lai tādi cilvēki kā Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda beigtu stāstīt politiskajiem līderiem, ka, ziniet, ja jūs to darīsiet, jūs varētu radīt neuzticību eiro. Manuprāt, tas ir muļķīgs arguments. Krievijas centrālās bankas aktīvi tika iesaldēti jau pirms diviem gadiem un eiro tādēļ nesabruka, cilvēki pēkšņi nepārdeva visus eiro aktīvus, jo vairs nevar uzticēties eiro," sacīja Kītings.
Viņš norādīja, ka, protams, šāda lēmuma rezultātā ir iespējamas tirgus svārstības, tomēr pēc 2008.gada finanšu krīzes un eirozonas valstu parādu krīzes turpmākajos gados ES izveidoja mehānismus, lai atbalstītu tirgu svārstību gadījumā. Protams, neviens negribētu šos mehānismus izmantot vēlreiz, taču tie vismaz eksistē, un jau ir zināma pieredze, kā risināt šāda veida problēmas.
Tāpat Kītings atgādināja, ka viens no argumentiem pret Krievijas centrālās bankas aktīvu nodošanu Ukrainai ir, ka Kremlis atbildēs, konfiscējot Eiropas uzņēmumus Krievijā. "Bet, ziniet, mēs esam karā! Būsim atklāti par to! Ja mēs domājam, ka "Danone" vai kāds cits uzņēmums ir svarīgāks par Ukrainas nākotni, tad mums ir problēma. Mums ir jāatzīst, ka, jā, tam būs ekonomiskās sekas. Bet mums ir bijuši divi gadi, lai tām sagatavotos!" uzsvēra eksperts.
Jau vēstīts, ka ES augstais pārstāvis ārējās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels ir paziņojis, ka Eiropas Komisija (EK) ierosinās izmantot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai palīdzētu apbruņot Ukrainu. EK paredzējusi, ka 90% no peļņas, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, tiktu novirzīti fondam, no kura tiktu segtas Ukrainas ieroču izmaksas. Pārējie 10% tiktu ieskaitīti ES budžetā, lai palīdzētu palielināt Ukrainas aizsardzības rūpniecības jaudu.
ES, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear". ES valstis līdz šim tā arī nav spējušas vienoties, ko darīt ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
