“Finanšu līdzekļu izkrāpšana uzņēmumam nepārprotami ir sāpīgs trieciens, taču daudzi neaizdomājas, ka vēl būtiskākas negatīvās sekas ir datu zādzībai. Viena no acīmredzamajām negācijām ir ietekme uz uzņēmuma reputāciju, ko grūti aplēst finansiālā izteiksmē. Neizdarība uzņēmēja pusē var radīt potenciālus draudus tā partneriem un klientiem. Pašsaprotami, ka tādi nepatīkami pārsteigumi var izbeigt pat ilgstošu sadarbību. Piemēram, “McKinsey & Company” pētījumā secināts, ka 87% klientu neuzsāktu sadarbību, ja pastāvētu aizdomas, ka potenciālais partneris neuztur pietiekamus drošības standartus,” komentē “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlausks (Žilvinas Kazlauskas).
Arī kiberdrošībā patiess ir teiciens – ķēde ir tik stipra, cik stiprs tās vājākais posms. Eiropadomes apkoptie dati liecina, ka 82% gadījumu pie datu noplūdes vainojama cilvēciska kļūda. Kļūdīties ir cilvēcīgi, taču drošības līmeņa uzturēšanai uzņēmumā ikdienā ir svarīgi ievērot elementāras kiberhigiēnas elementus, piemēram, regulāri mainīt paroles, kā arī veidot tās unikālas.
Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darbinieku skaita pašsaprotama ikdienas daļa ir dokumentu aprite, kas ir neatraujama no datu apstrādes. Arī šeit paveras iespējas iegūt datus, ko krāpnieki pēc tam var izmantot, piemēram, rēķina sagatavošanai it kā labi zināma sadarbības partnera vārdā.
“Daudziem aizvien ir nepareizs priekšstats, ka dokumentu vadības sistēmas (DVS) kalpo tikai dokumentu reģistrēšanai un arhivēšanai. Šobrīd tas ir jaudīgs instruments, kas var noderēt jebkura lieluma uzņēmumam ne vien darba efektīvākai veikšanai, bet arī kiberdrošības, tostarp datu noplūdes, risku novēršanai,” norāda Kazlausks.