Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka MI ir tik labs, cik pilnīgi ir tam pieejamie dati un cik prasmīgs ir lietotājs. Tam nedrīkst uzticēties akli, pielietojumam jābūt apdomīgam. MI ir tieksme uzdot vēlamo par esošo, turklāt bezmaksas rīki izmanto lietotāja ievadīto informāciju, lai “mācītos” paši. Tāpēc tajos nedrīkst ievadīt datus, kas paredzēti organizācijas iekšējai lietošanai. Tieši šī iemesla dēļ lielie uzņēmumi izstrādā savus MI instrumentus ierobežotas pieejamības informācijas apstrādei.
Tomēr, saglabājot modrību, arī brīvpieejas rīki var būt lietderīgs instruments, lai atvieglotu atsevišķu uzdevumu veikšanu un iegūtu laiku, ko veltīt citiem pienākumiem. “Microsoft Copilot”, ChatGPT, “Claude AI” var būt noderīgi asistenti ikdienas darba pienākumu izpildē, bet attēlu ģenerēšanā var palīdzēt “Leonardo AI”, OpenArt AI un Adobe FireFly. Savukārt kustīgu attēlu ģenerēšanai var izmantot “Stable Diffusion”.
“Visas iepriekšējās industriālās revolūcijas risināja uzdevumus, lai atbrīvotu cilvēkus no garlaicīga, bīstama un nepatīkama darba. Tagad tiks atvieglots arī sarežģīts, laikietilpīgs darbs, kas prasa augstu precizitāti”, paskaidro Juris Binde.
Viņš norāda, ka tieši MI iespējas cilvēkiem ļaus īstenot iepriekš nepieredzētus sasniegumus tādās nozarēs kā mikročipu ražošana vai mikroķirurģija, kuru vajadzības pārspēj cilvēka fizisko spēju robežas. Kur cilvēku ierobežo fiziskās vai garīgās spējas, tur MI priekšrocības nereti ir ātrums, precizitāte un fiziskā izturība.
MI, kas ir identisks cilvēka smadzenēm, piedāvā būtiskas priekšrocības. Viena no tām ir ātrums – ja smadzeņu neironi strādā ar maksimālo frekvenci 200 Hz, tad mūsdienu procesori darbojas vismaz 2 GHz frekvencē. Tāpat datoru tranzistori darbojas ar lielāku precizitāti nekā smadzeņu neironi un bojājumu gadījumos tos var nomainīt. Turklāt atšķirībā no cilvēka smadzenēm dators var būt jebkāda izmēra un tas nav nogurdināms. Vienlaikus MI risinājumiem ir potenciāls nākotnē palielināt cilvēku fiziskās un kognitīvās spējas ar tādām tehnoloģijām kā eksoskeleti. Faktiski jau šobrīd ikdienā izmantojamo viedtālruņu skaitļošanas veiktspēja ir vismaz 120 000 reižu lielāka nekā NASA skaitļošanas centram, kas 1971. gadā vadīja Apollo 14 misiju cilvēka izkāpšanai uz Mēness.
Decembra sākumā aizvadīta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) konference “FOKUSS. NĀKOTNE”, kas tika veltīta tādām tēmām kā MI, piekļūstamība un ilgtspēja, kiberdrošība un produktivitāte. Pasākumā ar savām zināšanām un pieredzi saistošu sarunu veidā dalījās Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas IKT nozares autoritātes, tostarp LMT prezidents prof. Juris Binde. Konferences ieraksts pieejams šeit. Konferences galvenie atbalstītāji ir DocLogix un LMT, partneri – LVRTC, Latvijas Digitālās inovācijas centrs, projekti Code4Europe un SusTool, atbalstītājs – SAP Latvia. Informatīvie partneri – TVNET GRUPA un Latvijas Televīzija.