/nginx/o/2018/08/31/11338747t1h405c.jpg)
Lūgšana ir zelta pavediens, kas cilvēku — kristieti — piedzīvotāju un viesi uz zemes, savieno ar garīgo pasauli, kuras pilsonis viņš patiesībā ir, un visvairāk ar Dievu — dzīvības avotu.
Svētie tēvi par lūgšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Kronštates Jānis)
Neesi nesaprātīgs savos lūgumos, lai nesadusmotu Dievu ar savu nesaprātību. Bet esi gudrs, lai kļūtu augstāko dāvanu cienīgs. Izlūdz vērtīgo no Tā, kam svešs ir skopums, lai saņemtu no viņa rokām ļoti vērtīgo, kas saskan ar tavu saprātīgo vēlēšanos.
Zālamans prasīja gudrību, bet kopā ar to saņēma zemišķo valdīšanu tāpēc, ka saprātīgi lūdza lielo Ķēniņu. Elīza prasīja lielāku Gara žēlastību par to, kas piemita viņa mācītājam, un viņa lūgums nepalika neizpildīts. Tas, kurš prasa nīcīgas lietas Lielajam Ķēniņam, tas pazemo Viņa godu. (Svētais Sīrijas Īzaks)