Šodien stājas spēkā grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, kurā iestrādātas 2007.gada 11.jūlijā pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par biržu sarakstos iekļautu sabiedrības akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu.
Stājas spēkā Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumi (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Minētās direktīvas mērķis ir vērsts uz pastiprinātu elektronisko līdzekļu izmantošanu sabiedrības darbības nodrošināšanā, vienlaicīgi modernizējot akcionāru tiesību normas, ņemot vērā sabiedrības pārrobežu aspektu, skaidrots Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumu anotācijā.
Patlaban kapitālsabiedrību, kuru akcijas iekļautas regulētajā tirgū, akcionāru tiesības regulēja Finanšu instrumentu tirgus likums, kā arī Komerclikums vispārīgos jautājumos, kuri netiek regulēti Finanšu instrumentu tirgus likumā. Tomēr abi tiesību akti neietvēra regulējumu par regulētajā tirgū iekļauto akciju sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu, kas risinātu problēmas saistībā ar pārrobežu balsošanu un efektīvāk ļautu izmantot akcionāriem balsstiesības, likvidējot šķēršļus, kas akcionārus attur no balsošanas.
Tā kā 2007.gada 11.jūlijā pieņemtās direktīvas mērķis ir vērsts uz pastiprinātu elektronisko līdzekļu izmantošanu akciju sabiedrības darbības nodrošināšanā, nepieciešams pilnveidot nacionālā komerctiesību normatīvā regulējuma prasības attiecībā uz atsevišķu akcionāru tiesību izmantošanas modernizāciju, skaidro grozījumus izstrādājušie speciālisti.
Atbilstoši Komerclikuma regulējumam paziņojums par akcionāru sapulci publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrību, kuru akcijas iekļautas regulētajā tirgū, akcionāru faktiskā dzīvesvietas adrese nereti nav vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, būtu svarīgi nodrošināt, lai paziņojums par akcionāru sapulci tiktu publicēts interneta mājaslapā.
Papildus grozījumu projekta autori norāda, ka šādā gadījumā neatsverams ir fakts, ka interneta mājaslapā pieejama arī cita informācija, kas saistīta ar piedalīšanos procedūru akcionāru sapulcē un akcionāru sapulcē izskatāmajiem jautājumiem. Kā akcionāru tiesību paplašināšana nosakāmas akcionāru tiesības iesniegt lēmumu projektus saistībā ar jautājumiem, kas iekļauti vai tiks iekļauti akcionāru sapulces darba kārtībā. Grozījumu autori uzsver, ka tādējādi tiks nodrošināta iespēja akcionāriem saņemt pilnīgu informāciju, ko paredzēts izskatīt akcionāru sapulcē.
Atbilstoši Komerclikuma regulējumam patlaban nebija noteikts pienākums akciju sabiedrībai nodrošināt informācijas publicēšanu par akcionāru sapulces balsošanas rezultātiem, jo akcionāriem tiek nodrošinātas tiesības iepazīties ar akcionāru sapulces protokolu. Taču, ņemot vērā pārrobežu aspektu, ir būtiski nodrošināt, lai akcionāri pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu realizēt savas tiesības iepazīties ar akcionāru sapulces balsošanas rezultātiem. Tāpēc akciju sabiedrībai nosakāms pienākums publicēt informāciju interneta mājaslapā par akcionāru sapulces balsošanas rezultātiem, norādot noteiktu termiņu, kurā veicama rezultātu publiskošana, kā arī balsošanas rezultātu saturs, skaidro grozījumu projekta autori.
No spēkā esošā komerctiesību normatīvā regulējuma neizriet aizliegums akciju sabiedrībām jau tagad paredzēt statūtos iespēju akcionāriem piedalīties akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus, balsot par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem pirms akcionāru sapulces pa pastu, kā arī balsot akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Taču, ņemot vērā, ka 2007.gada 11.jūlijā pieņemtās direktīvas adresāti primāri ir tieši publiskās akciju sabiedrības, Finanšu instrumentu tirgus likumā bija nepieciešams iestrādāt detalizētu kārtību un prasības, lai tiktu nodrošināta pilnvērtīga minēto akcionāru tiesību īstenošana.
Tāpat bija nepieciešams papildus izstrādāt detalizētu regulējumu, kas paredz iespēju noteikt akciju sabiedrības statūtos kārtību, kādā var iecelt un atsaukt akcionāru pārstāvjus, izmantojot elektroniskos līdzekļus, un noteikt kritērijus, uz kuriem pamatojoties iespējama šo elektronisko līdzekļu izmantošana.
Attiecībā uz piedalīšanos akcionāru sapulcē bija nepieciešams ieviest "ieraksta datuma" piemērošanu, kas ir noteikts datums astoņas darba dienas pirms akcionāru sapulces, uz kuru tiek noteikti attiecīgās akciju sabiedrības akcionāri un tiem piederošais akciju skaits akcionāra dalībai un balsošanai sapulcē. Tādējādi tiktu mainīts pastāvošais normatīvais regulējums, kas paredz akcionāru akciju bloķēšanu pirms attiecīgās akcionāru sapulces.
Lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu prasības, kas izriet no 2007.gada 11.jūlijā pieņemtās direktīvas, bija nepieciešams izdarīt grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Izstrādātie grozījumi pēc būtības paredz papildus Komerclikumā ietvertajam regulējumam noteikt speciālo regulējumu, kas attiecas uz biržu sarakstos iekļautajām akciju sabiedrībām, par paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu, tā izplatīšanas termiņiem un paziņojumā norādāmās informācijas saturu. Likumā plānots arī noteikt par pienākumu akciju sabiedrībai paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu minētajā interneta mājaslapā publicēt informāciju, kas saistīta ar attiecīgās sabiedrības akcionāru sapulci, kā arī noteikt termiņu informācijas publicēšanai un ievietojamās informācijas saturu.
Tāpat Finanšu instrumentu tirgus likumu plānots papildināt, nosakot akciju sabiedrībai pienākumu publicēt informāciju interneta mājaslapā par akcionāru sapulces balsošanas rezultātiem, norādot noteiktu termiņu, kurā tas izdarāms. Likumā arī paredzēts ieviest regulējumu par akcionāru tiesībām iesniegt lēmumu projektus par jautājumiem, kurus akcionāri iekļauj kā papildu jautājumus vai kuri jau ir iekļauti akcionāru sapulces darba kārtībā.
Likumā plānots ieviest ieraksta datuma piemērošanu un akcionāru tiesību uz piedalīšanos akcionāru sapulcē noteikšanu, pamatojoties uz ieraksta datumu, tādējādi mainot pastāvošo normatīvo regulējumu, kas paredz akcionāru akciju bloķēšanu pirms attiecīgās sapulces. Tāpat Finanšu tirgus instrumentu likumā sagatavoti grozījumi, ieviešot normatīvo regulējumu, kas atļauj akciju sabiedrībām paredzēt statūtos iespēju akcionāriem piedalīties akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus, balsot par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem pirms akcionāru sapulces pa pastu, kā arī balsot akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus.
Izdarot grozījumus likumā, plānots ieviest normatīvo regulējumu, kas atļauj akciju sabiedrībām paredzēt statūtos iespēju iecelt un atsaukt akcionāru pārstāvjus, izmantojot elektroniskos līdzekļus un nosakot kritērijus, uz kuriem pamatojoties iespējama šo elektronisko līdzekļu izmantošana. Papildus 2007.gada 11.jūlijā pieņemtajā direktīvā noteiktajam Finanšu instrumentu tirgus likumā paredzēts ieviest arī normatīvo regulējumu, kas precizē kārtību, kādā tiek risināti strīdi starp akciju sabiedrību un akcionāriem par paziņojuma par akcionāru sapulces sasaukšanu izplatīšanu, lēmumu projektu iesniegšanu, akcionāra pārstāvja iecelšanu, akcionāra vai tā pārstāvja piedalīšanos sapulcē un balsošanu, teikts grozījumu projekta anotācijā.