LHV bankas atskats uz notikumiem finanšu tirgos pagājušajā nedēļā, periodā no 2010.gada 1. februāra līdz 8.februārim.
LHV finanšu tirgus apskats (1.- 8.februāris)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nedēļas notikumi pasaules biržās
Pagājusī nedēļa tika sākta ar kāpumu, taču jau nedēļas otrajā pusē zaļo krāsu nomainīja sarkanā. Rezultātā gandrīz visi lielākie pasaules biržu indeksi kārtējo nedēļu noslēdza ar zaudējumiem. Vislielāko kritumu piedzīvoja Taivānas Taiex, kura vērtība saruka par -5.5%, savukārt vislabāk klājās Kanādas indeksam, kas spēja nedēļu noslēgt ar +1.2%.
Galvenie iemesli akciju cenu kritumam bija aizvien pieaugošās bažas par situāciju Grieķijā, Spānijā un Portugālē, kā arī joprojām vājie nodarbinātības dati ASV. Tajā pašā laikā tirgū nemieru radīja arī runas par pakāpenisku stimulējošo programmu ierobežošanu, līdz ar to jau pamazām investoriem ir jāaprod ar domu, ka pasaules valstu valdības pamazām pārtrauks balstīt tirgu.
Tirdzniecību ASV lielā mērā iespaido ārējie faktori
ASV biržu indeksi jau trešo nedēļu pēc kārtas noslēdza ar zaudējumiem – S&P 500 indeksa vērtība nedēļas laikā saruka par -0.7%, savukārt Dow un Nasdaq attiecīgi par -0.5% un -0.3%. Pagājušajā nedēļā investoriem ASV akciju tirgū nācās sadzīvot ar lielu volatilitāti, ko izraisīja bažas par situāciju atsevišķās Eiropas valstīs, stimulējošas politikas ierobežošanu Ķīnā un joprojām vājajiem ASV nodarbinātības datiem. Tajā pašā laikā uzņēmumi turpināja publiskot savus ceturkšņa rezultātus, kas, lai arī bija labāki nekā gaidīts, akciju tirgus neietekmēja.
Rezultātā astoņi no desmit sektoriem nedēļu noslēdza ar zaudējumiem. Vissliktāk pagājušajā nedēļā klājās sabiedrisko pakalpojumu (-2.1%) un finanšu (-1.7%) sektoram. Savukārt vislabāko sniegumu uzrādīja tehnoloģiju (+0.7%) un materiālu (+0.8%) sektors.
Blakus bažām par situāciju Eiropā noskaņojumu pasliktināja arī joprojām vājie nodarbinātības dati. Lai gan tika gaidīts, ka janvārī darba vietu skaits būs pieaudzis, realitāte bija skaudrāka – 2010. gada pirmajā mēnesī darba vietu skaits ASV ir sarucis par 20 000. Tomēr bezdarba līmenis valstī ir sarucis līdz 9.7%.
Citviet janvāra ISM indeksa lasījums bija 58.4 punkti, kas ir labāks rezultāts, nekā tika gaidīts. Savukārt Obamas administrācija publiskoja 2010. gada budžetu, kas liecina par budžeta deficīta pieaugumu līdz pat $1.56 triljoniem. Jāpiebilst, ka tik liels budžeta deficīts ASV nav bijis kopš Otrā pasaules kara.
Eiropā satraukumu rada problēmas Grieķijā, Spānijā un Portugālē
Eiropas biržu indeksi aizvadīto nedēļu noslēdza ar zaudējumiem, un noskaņojumu krietni pasliktināja bailes par vairāku Eiropas valstu samilzušo ārējo parādu. Rezultātā Lielbritānijas FTSE-100 nedēļu noslēdza ar -2.5%, Francijas CAC 40 ar -4.7% un Vācijas DAX ar -3.1%.
Bažas par situāciju Eiropā saasinājās, jo Portugāle nespēja pārdot tik daudz parādzīmju kā plānots, Spānija palielināja budžeta deficīta prognozes laika posmam no 2010. gada līdz 2012. gadam. Tāpat investorus turpināja satraukt arī samilzušās problēmas Grieķijā. Rezultātā Spānijas, Portugāles un Grieķijas biržu indeksi saruka attiecīgi par -7.7%, -7.3% un -9.6%.
Tikmēr, kā jau tika gaidīts, Eiropas Centrālā banka un Anglijas Banka bāzes likmes atstāja nemainīgas.
Neskatoties uz salīdzinoši labo sākumu, Āzijā nedēļa noslēgta ar zaudējumiem
Arī Āzijā indeksi paspēja pabūt gan pozitīvajā, gan negatīvajā teritorijā un, neskatoties uz nelielo kāpumu nedēļas sākumā, kopumā uzrādīja negatīvu sniegumu. Japānas Nikkei 225 Average un Austrālijas S&P/ASX 200 nedēļu noslēdza ar -1.4%, Dienvidkorejas KOSPI ar -2.2%, savukārt Honkongas Hang Seng Index un Ķīnas Shanghai Composite Index attiecīgi ar -2.3% un -1.7%.
Arī Baltijas biržās, iespējams, sākusies korekcija
Nedēļas sākumā Baltijas biržās valdīja jauktas tendences un noskaņojums investoru vidū bija mierīgs, bet piektdien, sekojot tendencēm pasaules biržās, bija vērojams kritums. Rezultātā vienīgi Rīgas OMXR indeksam izdevās nedēļu noslēgt ar +1.24%, kamēr Tallinas OMXT un Viļņas OMXV indeksu vērtības saruka attiecīgi par -5.89% un -3.15%. Līdz ar to varētu teikt, ka Baltijas akciju tirgus varētu būt nonācis korekcijas priekšā, kas būtu labas ziņas tiem, kas nepaspēja iegādāties Baltijas uzņēmumu akcijas pirms rallija sākuma.
Kopumā šā gada sākumā Baltijas biržu indeksi ir spējuši uzrādīt labāku sniegumu nekā akciju tirgi citviet pasaulē. Piemēram, Tallinas OMXT indeksa vērtība janvārī pieauga par +44.82%, savukārt Rīgas OMXR un Tallinas OMXT attiecīgi par +16.92% un +20.4%.