Hipo fondu finanšu tirgus apskats

ASV Federālā rezervju sistēma palielina diskonta likmi kredītiem, kas tiek izsniegti ASV bankām

18. februārī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) palielināja diskonta likmi (discount rate) no 0,5% līdz 0,75%. Diskonta likme ir likme, ar kuru ASV Federālā rezervju sistēma nepieciešamības gadījumā piešķir ASV bankām kredītlīdzekļus. Tās palielināšana izraisīja nelielu (lai gan īslaicīgu) paniku finanšu tirgū (it īpaši – obligāciju tirgū), jo šo palielinājumu uztvēra kā pirmo soli pēdējā gada ārkārtīgi mīkstās ASV monetārās politikas atcelšanas ceļā. ASV valsts parāda cenas samazinājās, bet dolāra kurss dienas laikā pieauga.

Nedēļu pirms tam ASV Federālās rezervju sistēmas priekšsēdētājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paziņoja, ka tiek gatavoti šādi pasākumi un ka FRS apdomā pakāpenisku izeju no stimulējošās monetārās politikas. Tomēr tirgus dalībnieki negaidīja, ka tas notiks tik ātri.

Tomēr pēc notikušā ASV monetāro varu pārstāvji izdarīja visu, lai pārliecinātu tirgu, ka diskonta likmes palielināšana nenozīmē pāreju pie stingrākas monetārās politikas.

Ņujorkas federālās rezervju bankas prezidents Viljams Dadlijs (William Dudley) vēstīja, ka joprojām ir spēkā FRS solījumi turēt likmes zemā līmenī pagarinātā periodā. Pēc viņa vārdiem, diskonta likmes paaugstināšana bija tīri tehnisks pasākums bez tālejošām sekām. Arī citi FRS pārstāvji apliecināja, ka diskonta likmes palielināšanas mērķis nebija sākt procentu likmju paaugstināšanas ciklu, bet gan pārtraukt praksi, kad komercbankas izmanto iespējas refinansēties FRS nevis kā ārkārtas likviditātes nodrošināšanas pasākumu, bet gan kā parasto aizņemto līdzekļu avotu. Sent-Luisas Federālās rezervju bankas prezidents Džeimss Ballards (James Bullard) minēja, ka iespējams diskonta likmes vēl viens palielinājums – par 50 bāzes punktiem līdz 1,25%, kā rezultātā starpība starp diskonta likmi un bāzes likmi (Federal Fund Target) veidos 100 bāzes punktus. Tas notiks, ja izdarītā palielinājuma ietekmē komercbanku aizņemšanās no FRS nesamazināsies pietiekami daudz.

Taču pati bāzes (mērķa) likme paliks zema vēl ilgu laiku – pēc Ballarda vārdiem, vēl vismaz pusgadu. Rudenī FRS novērtēs ekonomisko situāciju ASV un, ja ekonomika rudenī būs ļoti labā stāvoklī, tad ASV monetārā politika varētu tikt pārskatīta. Ja situācija ASV ekonomikā būs tāda, kādu to prognozē šobrīd, tad, iespējams, ASV bāzes (mērķa) likme paliks nemainīgā līmenī (tas ir, 0,25%) vēl 2011. gada sākumā. Tajā pašā laikā ASV ārkārtas banku likviditātes nodrošināšanas programma (TALF), kas sāka strādāt krīzes sarežģītākajā posmā, netiks pagarināta, jo pašlaik pēc tās vairs nav nepieciešamības. Daži kvantitatīvās atvieglošanas pasākumi tiks atcelti pirms bāzes likmes paaugstināšanas. Turklāt FRS neplāno tuvākajā laikā (tas ir, vismaz tuvākajā pusgadā) pārdot vērtspapīrus, kurus tā iepirkusi, īstenojot kvantitatīvo atvieglošanu. Līdz šim FRS iegādājās ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (asset backed securities) par summu ap 1,4 triljoni dolāru. Pārdot šos vērtspapīrus īsā laikā diez vai ir iespējams, jo to kvalitāte pārsvarā ir diezgan zema, un līdz ar to pēc tiem diez vai būs augsts pieprasījums. Lietderīgāk ir turēt šos vērtspapīrus līdz laikam, kad ASV ekonomika atjaunosies, un tikai tad pārdot.

Satraukums, kuru radīja investoriem paziņojums par diskonta likmes paaugstināšanu, bija īslaicīgs – jau pēc trīs dienām ASV valsts obligāciju ienesīgumi nokrita zem līmeņa, kurā tie bija 18. februāra rītā.

Kopumā iespaids par FRS aktivitātēm ir neviennozīmīgs. No vienas puses, diskonta likmes palielināšana un TALF izbeigšana nozīmē, ka FRS jau sāk īstenot pasākumus likviditātes apjoma samazināšanai tirgū un ka pēc dažiem mēnešiem nauda vairs nebūs tik lēta kā pagājušajā gadā. No otras puses, joprojām diezgan vājie makroekonomiskie rādītāji liek ASV turēt likmes zemā līmenī. Uzticība finanšu instrumentu tirgū pagājušajā gadā ir pieaugusi, līdz ar ko ir uzlabojusies finanšu instrumentu likviditāte un pieaugusi cena, tomēr par ekonomiku kopumā to teikt nevar. Kreditēšana joprojām ir apgrūtināta, ASV komercbankas spiestas palielināt uzkrājumus sliktiem kredītiem, jo slikto kredītu apjoms turpina pieaugt. Izskatās, ka problēmas komerciālo nekustamo īpašumu kreditēšanas segmentā būs ne mazākas kā mājokļu kreditēšanas segmentā. Biznesa kreditēšana joprojām ir sliktā stāvoklī, un tas nozīmē, ka ASV zems procentu likmju līmenis saglabāsies vēl ilgi. Visdrīzāk, to būs nepieciešams saglābāt līdz brīdim, kad ASV iedzīvotāju un uzņēmēju kredītsaistības nesamazināsies līdz ilgtermiņa pieļaujamajiem apjomiem. Japānas pieredze rāda, ka parādu sloga samazināšanas process var aizņemt vairākus gadus, un visā šajā periodā inflācija un procentu likmes būs zemi.

Tajā pašā laikā iespējams, ka starptautiskajos finanšu tirgos likviditātes apjoms tomēr samazināsies. Un tas nebūs saistīts ar ASV monetāro politiku, bet gan ar kreditēšanas apjomu ierobežošanu Ķīnā.

Stingrāka monetārā politika Ķīnā var bremzēt ekonomisko atlabšanu attīstītajās valstīs

Pirmā valsts, kas sāka īstenot stingrāku monetāro politiku jau 2010. gada sākumā, bija nevis ASV, bet gan Ķīna. Pirmais solis tika sperts jau 2010. gada 12. janvārī, kad Ķīnas centrālā banka lika savām komercbankām paaugstināt obligāto rezervju normu par 0,5%. Pēc mēneša, 12. februārī, Ķīnas centrālā banka palielināja procentu likmi vēl par 0,5%. No 12. februāra obligāto rezervju norma Ķīnas mazajām bankām ir 14,5%, bet lielajām – 16,5%. Turklāt Ķīnas centrālā banka vairākkārt deva komercbankām norādījumus ierobežot kreditēšanu un nodrošināt, ka kredītlīdzekļi nelikumīgi nenokļūst akciju tirgū.

Ķīnas centrālās bankas darbības mērķis bija ierobežot izsniegto kredītu apjoma pieaugumu Ķīnā, piebremzēt iespējamo inflāciju un izvairīties no kārtējā aktīvu burbuļa veidošanās. Pagaidām vēl nav iemeslu uztraukties par ekonomikas pārkarsēšanu – inflācija janvārī Ķīnā ir bijusi zemāka nekā decembrī (1,5% janvārī un 1,9% - decembrī). Turklāt Ķīnas ekonomika 2009. gada 4. ceturksnī pieauga par 10,7% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Ķīnā izsniegto kredītu attiecība pret piesaistītajiem depozītiem ir viena no zemākajām pasaulē – depozīti 2009. gada beigās bija 61,2 triljoni juaņu, bet kredīti – 42,7 triljoni. Bet ārkārtīgi ātrais kredītu masas pieaugums (2009. gadā – vairāk nekā par 30%) izraisīja bažas, ka galu galā tas izraisīs kārtējā aktīvu burbuļa veidošanos. Nekustamā īpašuma cenas Ķīnā gada laikā pieauga par 9,5%. Līdz ar to Ķīnas valdība arī sākusi pāreju pie stingrākas monetārās politikas. Šobrīd var teikt, ka stingrāka politika Ķīnā jau ir ietekmējusi pasaules tirgu – samazinās pieprasījums no Ķīnas puses pēc izejvielām, un tādējādi varētu ciest arī izejvielu eksportētāji. Tas savukārt var ietekmēt attīstīto valstu eksportu uz izejvielu eksportētājvalstīm.

Šobrīd ekonomisti un politiķi attīstītajās valstīs cer, ka augošais pieprasījums no Ķīnas patērētāju puses kļūs par jaunu pasaules ekonomikas dzinēju. Bet kreditēšanas ierobežošana Ķīnā ir spējīga apstādināt patēriņa pieaugumu, tādā veidā neļaujot pieaugt Ķīnas pieprasījumam pēc attīstīto valstu eksportprecēm.