FKTK piespriež «Baltic International Bank» €1,1 miljona sodu

FKTK pārbaudēs secināja, ka «Baltic International Bank» vairākkārt pārkāpusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likuma un Klientu padziļinātās izpētes normatīvo noteikumu prasības,

iesaistoties darījumos, kas pakļāvuši banku būtiskam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un reputācijas riskam.

Banka nebija pievērsusi īpašu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, tostarp nebija noskaidrojusi naudas izcelsmi un savlaicīgi atklājusi aizdomīgu darījumu shēmu ar valūtas maržinālās tirdzniecības («rolling spot forex») darījumiem, paziņojumā medijiem informē FKTK.

Ņemot vērā bankas darbības orientāciju uz ārvalstu tirgiem, kas var būt pakļauti paaugstinātam NILLTF riskam, FKTK norāda, ka ir īpaši būtiski, lai banka nodrošina atbilstošu klientu izpēti, uzraudzību un iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību.

Izvērtējot «Baltic International Bank» valdes priekšsēdētājas Ilonas Guļčakas atbildību, FKTK ņēma vērā, ka laika posmā no 2003.-2015.gadam viņa bija atbildīga arī par NILLTF novēršanas jautājumiem bankā un nebija atbilstoši un savlaicīgi rīkojusies, lai novērstu bankas iesaistīšanos aizdomīgos darījumos, tādējādi pakļaujot banku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un reputācijas riskam.

Lemjot par sankciju piemērošanu bankai, FKTK ņēma vērā, ka

banka pašlaik izpilda visas regulējošās prasības, kā arī paudusi apņemšanos uzlabot iekšējās kontroles sistēmu,

tāpēc FKTK lēma nepiemērot bankai maksimālo sodu, bet gan 1,1 miljona eiro sodu. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam FKTK par šādiem pārkāpumiem ir tiesīga piemērot soda naudu līdz 10% no bankas iepriekšējā finanšu gada kopējo neto ienākumu summas.

Lemjot par soda apmēru bankas valdes priekšsēdētājai, FKTK ņēma vērā, ka viņa atzinusi, ka bankas iekšējās kontroles sistēma nav bijusi pilnīga un apņēmusies strādāt pie tās pilnveides, tostarp pie bankas darbinieku apmācības aizdomīgu darījumu atpazīšanā, lai nākotnē šādi pārkāpumi vairs netiktu pieļauti. Kredītiestāžu likums paredz, ka par fiziskas personas pārkāpumiem FKTK var piemērot soda naudu 50-100% apmērā no personas iepriekšējā gadā gūtajiem ienākumiem. Taču FKTK var lemt par soda naudas apmēra samazināšanu, ja tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas, pirms FKTK padome pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu. Līdz ar to

Guļčakai piemērotā soda nauda 25 000 eiro nav maksimālais iespējamais soda apmērs,

skaidro FKTK.

Papildus bankai ir noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tajā skaitā bankas valdei izvērtēt bankas iekšējās kontroles sistēmu un veikt nepieciešamos pasākumus tās darbības pilnveidošanai un efektivitātes nodrošināšanai; veikt neatkarīgu bankas iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā novērtēšanu, piesaistot kompāniju, kurai ir atbilstošas zināšanas un pieredze ASV normatīvo aktu atbilstības izvērtēšanas jomā; veikt bankas klientu bāzes revīziju un pieņemt lēmumu par sadarbības pārtraukšanu ar klientiem, kuri rada bankai nesamērīgi augstu reputācijas vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

Šis lēmums ir apstrīdams FKTK vai pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no dienas, kad paziņots adresātam.

Kā ziņots, «Baltic International Bank» pērn strādāja ar 716 000 eiro peļņu, savukārt koncerna peļņa bija 648 000 eiro, teikts bankas neauditētajā pārskatā.

«Baltic International Bank» lielākie akcionāri ir Valērijs Belokoņs (69,89%) un Vilorijs Belokoņs (30%).

Pērn gada beigās «Baltic International Bank» bija 12. pēc aktīviem lielākā banka Latvijā,

liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pēdējos mēnešos šī ir otra reize, kad FKTK piemēro bargu naudas sodu.

Pērnruden FKTK «PrivatBank» piemēroja 2 016 830 eiro sodu par pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvu ievērošanā. Toreiz FKTK piemēroja naudas sodus arī «PrivatBank» valdes locekļiem, kā arī uzdeva mainīt bankas valdi. «PrivatBank» un bijušie valdes locekļi pārsūdzējuši lēmumus par sodu.

Turklāt valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus bankas un atbildīgos darbinieku bargāk sodīt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību pārkāpšanu.

Šogad FKTK vērsās arī pret «Trasta komercbanku»

- janvārī tika noteikti «Trasta komercbankas» darbības ierobežojumi, aizliedzot veikt debeta operācijas par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro vienam noguldītājam. Savukārt marta sākumā Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma anulēja «Trasta komercbanka» licenci. 4.martā FKTK padome konstatēja, ka «Trasta komercbankā» iestājusies noguldījumu nepieejamība, un vērsās tiesā ar pieteikumu par «Trasta komercbankas» likvidācijas sākšanu.