Laika posmā no 2008.gada līdz 2014.gadam katrs maksātnespējīgajos uzņēmumos strādājošais darbinieks zaudējis vidēji 2940 eiro, secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma «Deloitte» pētījumā.
Kopš 2008.gada katrs maksātnespējīgajos uzņēmumos strādājošais zaudējis € 2940
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gadījumos, kad darba devējs nav izmaksājis algu, kā arī vilcinājies ierosināt uzņēmuma maksātnespēju, uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu nācies iesniegt darbiniekam. Tādos gadījumos darbiniekam nākas šķirties vēl no 1095 eiro.
«Uzņēmuma maksātnespējas procesā darbinieki ir vismazāk aizsargātā grupa.
Bieži, redzot, ka uzņēmums ir nonācis uz bankrota sliekšņa, to vadītāji cenšas ietaupīt uz darbinieku rēķina un pieņem lēmumu neizmaksāt algas vai izmaksāt tās tikai daļēji,» skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.
Viņš arī norāda, ka a
lgas un likumdošanā noteiktās kompensācijas atgūšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas var ilgt pat vairākus mēnešus vai pat gadus.
Turklāt, ņemot vērā 2012.gadā pieņemtās likumdošanas izmaiņas, pašlaik darbiniekiem tiek nodrošināta iespēja no darbinieku prasījumu garantiju fonda atgūt vien daļu no neizmaksātās naudas summas.
Zaudējot darbu uzņēmumā, kam ierosināts maksātnespējas process, darbinieki jaunas darba vietas meklējumos pavadījuši vidēji sešus mēnešus. Šajā laika posmā nesaņemtie ienākumi, kā arī nereti
vairākus mēnešus neizmaksātās algas būtiski samazinājušas mājsaimniecību ienākumus vairāku tūkstošu eiro apmērā.
Lai atgūtu daļu uzņēmuma maksātnespējas procesā radīto zaudējumu, sešu gadu laikā pret 1131 uzņēmumu Maksātnespējas administrācijā iesniegta 19 291 darbinieku prasība.
Kā norāda Rācenājs, gadījumos, kad uzņēmums neizmaksā algu un vilcinās pasludināt maksātnespējas procesu,
darbiniekam var nākties pieteikt uzņēmuma maksātnespēju darba devēja vietā.
Šādā situācijā darbiniekam ne tikai jārēķinās ar tiesvedību pret darba devēju, lai piedzītu darba samaksu, bet sprieduma neizpildes gadījumā arī ar darba devēja maksātnespējas procesa ierosināšanas saistītajām izmaksām. Darbiniekam, lai iesniegtu darba devēja maksātnespējas pieteikumu, ir jāsamaksā valsts nodeva un depozīts 1095 eiro apmērā, no kura tiesa var atbrīvot tikai tad, ja darbinieks pierāda, ka šo summu nevar iemaksāt.
«Pašlaik
liela daļa darbinieku izvēlas necīnīties par ieturēto atalgojumu, jo bieži vien saistītās izmaksas pārsniedz prasījumu apmēru.
Ja no garantiju fonda atgūstamā summa ir 1850 eiro, bet par maksātnespējas procesa ierosināšanu var nākties maksāt vairāk nekā tūkstoti eiro, turklāt prasījuma atgūšanas process var ilgt pat pusotru gadu, ieguvumi ir visai nelieli. Novērtējot ieguldītās pūles, kā arī nepieciešamos papildu izdevumus,
darbiniekiem nekas cits neatliek, kā samierināties ar faktu, ka viņi tikuši apkrāpti,»
secina Rācenājs.
Jau ziņots, ka ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas ekonomika zaudējusi 665 miljonus eiro, taču nākamajos desmit gados zaudējumi var sasniegt 852 miljonus eiro, secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un auditorkompānijas «Deloitte» pētījumā.
Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir sākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru.
Pētījums veikts 2015.gadā, analizējot 9512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, kā arī Maksātnespējas administrācijas, «Lursoft», Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī finanšu un nefinanšu institūciju dokumentus un datus.