Ikvienam ministram Latvijā ir būtiski sniegt simtprocentīgu atbalstu nodokļu reformai, iekams tā tiks virzīta apstiprināšanai Saeimā, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot valdības pausto atbalstu Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam.
«Atbildīgi izstrādāta nodokļu politika var kļūt par pamatu ekonomiski attīstītai Latvijai vietējā un starptautiskā mērogā. Mums ir būtiski tieši tagad saprast savu lomu Latvijas nākotnes veidošanā. Jādod nepieciešamais impulss, lai caur eksportu, investīcijām un uzņēmējdarbības attīstību veicinātu valsts izaugsmi un sabiedrības labklājību. Svarīgi, lai katrs ministrs apzinātos savu nozīmi reformas izstrādes gaitā un sniegtu simtprocentīgu atdevi un atbalstu līdz pat brīdim, kad kopīgi sagatavotā nodokļu reforma tiks virzīta apstiprināšanai Saeimā,» uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LDDK atgādina, ka kopš pagājušā gada LDDK kopā ar sadarbības partneriem aktīvi strādāja pie jaunas vidējā termiņa nodokļu politikas izstrādes, iesaistoties vairākās darba grupās, diskutējot ar ekspertiem un dažādu nozaru pārstāvjiem, lai rastu labāko risinājumu jaunai nodokļu sistēmai. Reformas mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļus, mazināt sociālo nevienlīdzību un padarīt Latvijas nodokļu sistēmu vienkāršu, nepārprotamu un konkurētspējīgāku.
Jau ziņots, ka valdība vakardien atbalstīja FM sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.
Valdība atbalstīja valsts Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam ar trim nosacījumiem. Pirmkārt, tiks paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim. Otrkārt, tiks ievēroti strukturālā deficīta mērķis. Treškārt, budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējums tiks novirzīts prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai, piemēram, izglītībā un nacionālajā aizsardzībā.
Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.
Nodokļu reformas rezultātā tiktu paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro uz 430 eiro.
Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.
Reformas rezultātā paredzēts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro vietā, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus. Plānots uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb «dzīvesstila» uzņēmējiem.
