Latvijā apstrādes rūpniecība šogad pirmajā pusgadā strauji augusi un bijusi stabils balsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.
«Ārējo tirgu balstīta, apstrādes rūpniecība pirmajā pusgadā strauji augusi un bijusi stabils balsts IKP pieaugumam. Lielākais pienesums izaugsmē šogad ir no augsto tehnoloģiju nozarēm, kurās teju visa saražotā produkcija tiek eksportēta,» norāda Zorgenfreija.
Viņa atzīmē, ka apstrādes rūpniecības nozares izlaide 2017.gada jūnijā kāpusi gan mēneša, gan gada izteiksmē - attiecīgi par 0,7% (sezonāli izlīdzināti dati) un 10,1% (kalendāri izlīdzināti dati). Arī viss pirmais pusgads kopumā bijis veiksmīgs - izaugsme 7,9% apmērā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. «Jūnijā abas pārējās rūpniecības nozares atkāpušās no izcilajiem rezultātiem, kādus vēl nesen redzējām, un uzrādījušas nelielu kritumu. Proti, enerģētikā viss otrais ceturksnis, kā jau prognozēts, bijis nedaudz sliktāks kā pirmais, taču pusgadā kopumā vērojama 12,6% izaugsme. Ieguves rūpniecība, neskatoties uz ikmēneša svārstībām, gadu aizvada uz būvniecības atkopšanās viļņa - pirmajā pusgadā reģistrēts 16,5% pieaugums,» piebilst Zorgenfreija.
Latvijas Bankas ekonomiste arī norāda - bieži tiek minēts, ka apstrādes rūpniecības izaugsme pēdējā laikā lielā mērā notikusi, pateicoties globālajai izaugsmei. «Globālajā vidē tik tiešām redzama atkopšanās, un to pierāda arī Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījuma rezultāti. Pirmajā pusgadā apgrozījums eksportā kāpis par 11,9%, kamēr apgrozījums vietējā tirgū - par 4,3%. Tā daļa no apstrādes rūpniecības apgrozījuma, kas tiek eksportēta, kopš 2008.gada augusi par gandrīz 15 procentpunktiem. Ja pirms 10 gadiem tā bija apmēram puse, tad 2016.gadā - jau 65% no produkcijas. Spriežot pēc pirmā pusgada datiem, šogad eksporta tirgi kļuvuši vēl nozīmīgāki,» pauž Zorgenfreija.
Pēc viņas minētā, lielākā apakšnozare, kokrūpniecība, kur tiek saražota gandrīz ceturtā daļa apstrādes rūpniecības produkcijas, ir arī starp aktīvajiem eksportētājiem - trīs ceturtdaļas no saražotā tiek eksportēts. Šis gads gan apakšnozarei līdz šim nav bijis tik labs kā iepriekšējie. Pēc saņemšanās maijā, jūnijā kokapstrādes izlaidē atkal piedzīvots kritums gan mēneša, gan gada izteiksmē. No vienas puses, apsteidzošie rādītāji par trešo ceturksni rāda, ka kokrūpnieku pasūtījumu apmēra vērtējums un ar pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits ir audzis. Taču bīstami tuvu visu laiku maksimumam ir arī ražošanas jaudu noslodzes (82,5%), kas liecina, ka, ja netiks veiktas tālākas investīcijas, kokapstrādes strauja tālāka attīstība būs problemātiska.
Tāpat Zorgenfreija norāda, ka pēdējā laikā strauji augošās augsto tehnoloģiju nozares ir arī visvairāk eksportējošās - katrā tiek eksportēti apmēram 90% no izlaides. Visās šajās nozarēs pirmajā pusgadā vērojams iespaidīgs divciparu kāpums.
Savukārt pārtikas ražošana, kas, pēc Zorgenfreijas minētā, pēdējos gadus bijusi bēdu stāsts, šā gada pirmajā pusē sasparojusies un jūnijā pat uzrādījusi 10,1% kāpumu salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju. «Kopumā eksporta tirgi pārtikas nozarei nav tik svarīgi kā iepriekšminētajām nozarēm - eksportēts tiek ap trešdaļu produkcijas. Taču apgrozījums eksportā būtiski aug kopš pagājušā gada vidus. Tas nozīmē, ka mūsu pārtikas rūpnieki arvien aktīvāk apgūst eksporta tirgus. Arī šai nozarei pasūtījumu apmērs audzis, norādot uz turpmāku izaugsmi nozarē tuvākajā laikā,» norāda ekonomiste.
Zorgenfreija arī atzīmē, ka, spriežot pēc Eiropas Komisijas apkopotajiem noskaņojuma rādītājiem, rūpnieki arvien mazāk min pieprasījumu kā ražošanu ierobežojošu faktoru. Tomēr, ja vēl nesen priecājāmies, ka rūpniecībā arvien vairāk uzņēmumu neredz nekādus ražošanu ierobežojošus faktorus, tad šobrīd tomēr jāsecina, ka tā vairs nav. Pēdējā laikā arvien biežāk tiek minēts gan iekārtu vai ekipējuma, gan darbaspēka trūkums.
«Pie straujākas būvniecības izaugsmes darbinieku trūkums arī apstrādes rūpniecībā kļūs arvien aktuālāka problēma. Nāksies agresīvāk cīnīties par darbiniekiem, straujāk ceļot algas un piedāvājot labākus darba apstākļus. Tas, protams, ir pozitīvi nodarbinātajiem, taču uzņēmumu cenu konkurētspējai tas par labu nenāks. Lai gan vilkme eksporta tirgos ir tā, kas šobrīd balsta apstrādes attīstību, ar globālā pieprasījuma pieaugumu vien nepietiek. Lai atbildētu uz nākotnes izaicinājumiem, nāksies celt produktivitāti,» uzsver Zorgenfreija.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos sešos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 9% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 7,9%.
