EK nākamnedēļ varētu paziņot par sankcijām Lietuvas dzelzceļa kompānijai par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu

Lēsts, ka maksimālais naudassods, kas varētu tikt piespriests kompānijai, ir 35 miljoni eiro.

Iespējamo konkurences pārkāpumu EK izmeklēja pēc Latvijas un arī pēc Polijas naftas koncerna «PKN Orlen» kontrolētā Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma «Orlen Lietuva» prasības.

Latvija vairākkārt lūgusi Lietuvas pusi atjaunot dzelzceļa satiksmi šai 19,5 kilometrus garajā posmā, kas «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konflikta dēļ negaidīti tika slēgts 2008.gadā, atsaucoties uz sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību. Savukārt Lietuvas attiecības ar «Orlen» pēdējā laikā uzlabojušās.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis ziņu aģentūrai BNS apliecinājis, ka viņam ir provizoriska informācija par iespējamo EK lēmuma pasludināšanu, bet aicinājis nesteigties ar prognozēm.

«Jebkurā gadījumā mēs liksim lietā visas likumīgās iespējas pierādīt, ka mums ir taisnība,» viņš sacījis, atbildot uz jautājumu, kādas sankcijas varētu tikt noteiktas.

Eiropas Savienības (ES) veselības komisārs Vītenis Andrjukaitis aģentūrai sacījis, ka EK darba kārtību varēs komentēt tikai nākamnedēļ.

EK Lietuvas dzelzceļa kompānijai var noteikt naudas sodu līdz 10% apmērā no gada apgrozījuma. Pērn uzņēmuma apgrozījums no kravu pārvadājumiem sasniedza 350,4 miljonus eiro, tātad tam varētu tikt noteikts 35 miljonu naudassods.

EK noteikto sodu Lietuva varētu pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, bet soda samaksāšana neatbrīvotu to no pienākuma novērst pieļauto pārkāpumu un cietušās puses varētu nākt klajā ar savām prasībām. Demontētā posma atjaunošana varētu izmaksāt vēl 20 miljonus eiro.

Septembra sākumā premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka Lietuva piedāvājusi Polijas koncernam «PKN Orlen», kas kontrolē Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumu un Būtiņģes termināli, labvēlīgus pārvadājumu tarifus apmaiņā pret to, ka Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posms netiktu atjaunots.

Kā viņš tobrīd sacīja aģentūrai BNS, tarifu piedāvājums ietverts priekšlikumos par strīda risināšanu, ko «Lietuvos geležinkeliai» izteikusi koncernam.

Taču Latvijas valdība saskaņā ar ziņām no diplomātiskajiem avotiem šonedēļ oficiālā notā informējusi Lietuvu, ka pieprasa šā posma atjaunošanu neatkarīgi no lietuviešu un poļu vienošanās.

«Notu esam saņēmuši un analizējam,» aģentūrai BNS sacījusi Ārlietu ministrijas preses sekretāre Rasa Jakilaitiene, atsakoties komentēt dokumenta saturu.

Pērn Brisele aicināja Lietuvu izvēlēties vienu no diviem risinājumiem - maksāt lielu naudassodu un atjaunot demontēto posmu vai arī reorganizēt kompāniju «Lietuvos geležinkeliai», nošķirot dzelzceļa infrastruktūru un pārvadājumus saskaņā ar ES ceturto jeb dzelzceļa tiesību aktu paketi. Taču šīs idejas kritiķi brīdinājuši, ka valsts var zaudēt ienesīgo kravu pārvadājumu biznesu.