Regulārs bruņoto spēku konkursu uzvarētājs šovasar notiesāts par nodokļu nemaksāšanu. Lietas materiāli rāda, ka izmeklētāji bijuši uz pēdām grupai, kas, iespējams, palīdzējusi apkrāpt valsti un atmazgāt netīro naudu, taču tiesā pierādīta tikai daļu aizdomu un sodi bijuši simboliski. Tiesāšana netraucēja firmai «SOL S» turpināt saņemt valsts pasūtījumus, svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Raidījuma veidotāji apskata notikumus 2008.gadā. Nacionālie bruņotie spēki pasūtīja hidrogrāfijas kuģa «Varonis» un mīnu kuģa «Imanta» remontu firmai «SOL S». Kopējā līgumu summa pārsniedza 200 000 eiro.
«SOL S» esot piesaistījis apakšuzņēmēju – firmu «Rīgas sabiedrība «Arguments»», kurai vairākos maksājumos pārskaitīti gandrīz 70 000 eiro, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Tomēr šie darījumi ar apakšuzņēmēju bija fiktīvi - «Arguments» neremontēja kuģus, tā norādītā darbība bija pārtikas tirdzniecība.
«SOL S» vadītājs un īpašnieks Nikolajs Petrovs bija vienojis ar sabiedrotajiem Eduardu Larkinu un Iurie Lungu, kuri ar citu personu starpniecību kontrolēja uzņēmumu «Arguments», kā mazāk samaksāt valstij PVN.
«De facto» vēsta, ka nauda par faktiski nenotikušu darījumu beigās nonāca kādā Igaunijas uzņēmumā un PVN vairāk nekā 12 000 eiro apmērā valsts kasei aizgāja garām.
Šogad - gandrīz pēc 10 gadiem - trim iesaistītajiem piespriesti naudas sodi – Larkinam un Lungu 1140 eiro, Petrovam – 1520 eiro.
Tiesnese uzskata, ka sods ir samērīgs, jo nodokļus Petrovs nomaksāja tūlīt pēc krimināllietas uzsākšanas. «Šī persona parādīja savu attieksmi, ka kriminālprocesa ierosināšana tai bija kaut kas ārkārtējs. Jo tas bija godīgs, normāls uzņēmējs, kam bija vairākas VID pateicības par nodokļa maksāšanu. Bija pamats uzskatīt, ka tā bija vēlme ieekonomēt naudas līdzekļus,» raidījumam «de facto» pauž Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lauma Šteinerte.
Sodus apsūdzētajiem nācies mazināt, jo process ievilcies. Liecinieki uz sēdēm nav nākuši. Līdzējusi tikai piespiedu nauda un atvešana. Turklāt tiesnese nedrīkstēja sodīt bargāk par kolēģi pirmajā instancē, jo prokuratūru sods apmierināja.
«Piecas minimālās mēnešalgas, kas bija noteiktas pirmajā instancē, es nevarēju pārsniegt. Tā kā saprātīgi termiņi nebija ievēroti, par vienu minimālo mēnešalgu mēs [sodu] samazinājām,» skaidro tiesnese.
Pēc raidījuma veidotāju teiktā, lietas materiāli norāda, ka aiz šī viena gadījuma stāvēja rūpīgi vīts nodokļu izkrāpšanas un naudas legalizēšanas tīkls. Taču par tā radīšanu neviens nav notiesāts.
«De facto» vēsta, ka jau pirms tiesas Larkins izmeklētājiem klāstīja, ka viņa kompanjons no Moldovas - Lungu - mazgājis netīru naudu. Larkins meklējis direktorus. Uz viņiem reģistrēti uzņēmumi, caur kuriem attīrīta nauda. Par legalizēšanas pakalpojumiem prasīti 5-7%. Pats Larkins paturējis ap diviem tūkstošiem eiro mēnesī.
Lungu tiesai apgalvoja, ka Larkins viņu aprunā.
Tiesā liecināja arī kāds VID nodokļu inspektors. Viņš mēdzis Larkinam pie pusdienām sniegt konsultācijas. Larkins arī inspektoram prasījis VID izziņas. It kā bez maksas.
Uz Igauniju pārskaitītajai naudai braucis pakaļ kurjers. Tas Igaunijā kontaktējies ar kādu Volodju un vēl divām personām. Tad nauda vesta atpakaļ uz Latviju.
«De facto» norāda, ka ninētā kuģu remonta lieta ir daļa no daudz plašākas izmeklēšanas, ko sāka ieņēmumu dienests. Tajā ir vairāki galvenie varoņi, tajā skaitā dienesta darbinieks, uz to norāda viens no lietā piesauktajiem pantiem. Taču tālāk par VID sienām lieta gandrīz 10 gadu laikā nav tikusi, un tā pamazām tuvojas noilguma brīdim.
Prokuratūra centās pierādīt, ka arī kuģu remonta lietā nauda atvesta atpakaļ iesaistītajiem. Taču liecības bija pretrunīgas. Nebija noskaidrots, kādai tieši naudai kurjers braucis pakaļ. Tādēļ par naudas atmazgāšanu nevienu nenotiesāja.
«Es uzskatu, ka izmeklēšana ļoti slikti bija strādājusi,» saka tiesnese.
«Sol S» īpašnieks Petrovs ar «de facto» runāt nevēlējās. Viņa uzņēmuma grāmatvede pauda, ka lieta sākta nepamatoti un sods ir netaisnīgs.
Īpašnieka sēdēšana uz apsūdzēto sola netraucēja «SOL S» gūt uzvaras miljonus vērtos Aizsardzības ministrijas iepirkumos. Pēdējo pasūtījumu kopā ar partneri saņēma gada sākumā. Spriedums stājās spēkā vasaras vidū.
Ministrijā skaidro – pretendentu nodokļu lietas konkursos pārbauda divreiz un «SOL S» viss bija kārtībā. Nodokļi bija nomaksāti jau pirms tiesas.
«Ja šis komersants nolemj [vēlreiz] pretendēt uz konkursiem, ko izsludinājusi Aizsardzības ministrija vai padotības iestādes, tad komersantam ir jārēķinās, ka šī pārbaude tiks veikta un tā tiks veikta dubultā,» saka Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Likums ļauj no iepirkumiem izslēgt par nodokļu nemaksāšanu notiesātas personas, taču norma attiecas uz firmu vadības cilvēkiem, kurus var ātri nomainīt.
