Raugoties no ekonomikas viedokļa, mileniāļiem - paaudzei, kas pieaugušo dzīvi sāka pēc gadu tūkstošu mijas, - dzīve iedalījusi sliktas kārtis. Viņi ienāca darba tirgū ekonomiskās krīzes laikā vai neilgi pēc tās, uzkrāja lielākos studiju kredītus un kļuva par upuriem pieaugošajai ienākumu nevienlīdzībai visā pasaulē. Šveices finanšu pakalpojumu kompānija «Credit Suisse» skaidro, kāpēc mileniāļi ir ekonomiski neveiksmīgākā paaudze pēdējo gadu desmitu laikā.
Visgrūtākā situācija mūsdienu divdesmitgadniekiem un trīsdesmitgadniekiem ir ekonomiski attīstītajās valstīs. Viskrasāk tas novērojams ASV, bet šī tendence sasniegusi arī Eiropu un citus reģionus.
Mileniāļi darba gaitas sāka 2008. un 2009. gada globālās finanšu krīzes laikā vai neilgi pēc tās, kad daudzviet pasaulē pieauga bezdarbs. Situāciju vēl vairāk pasliktina pieaugošais studiju kredītu slogs daudzās attīstītajās valstīs, stingrāki hipotekāro kredītu piešķiršanas noteikumi pēc krīzes, augošas nekustamā īpašuma cenas, ienākumu nevienlīdzības padziļināšanās.
«Viņus nevarētu nosaukt par paaudzi, kurai palaimējies,» ikgadējā pētījumā «Global Wealth Report 2017» raksta «Credit Suisse».
Mileniāļi bieži pretstatīti «bēbīšu buma» paaudzei, kas pašlaik ir vecumā no 50 līdz 70 gadiem. Ekonomiski attīstītajās valstīs tas ir vecums, kad cilvēki sasnieguši savu augstāko finansiālās stabilitātes punktu, un Rietumu valstīs šai paaudzei, sākot darba gaitas, nebija jāsaskaras ar tik drūmu situāciju kā mūsdienu jaunajiem cilvēkiem, kuri darba tirgū ienāca finanšu krīzes ēnā.
Pametot vecāku mājas, daudziem jauniem cilvēkiem par lielāko prioritāti kļūst sava mājokļa iegāde. Daudzās valstīs pēc 2000.gada strauji augušas nekustamā īpašuma cenas, līdz ar to nepieciešams ilgāks laiks, lai sakrātu vismaz pirmajai iemaksai. Tā kā arvien vairāk jauniešu iegūst augstāko izglītību (un tā kļūst arvien dārgāka), arī studiju kredītu slogs kavē sasniegt finansiālo stabilitāti tik ātri, kā to varēja izdarīt iepriekšējā paaudze.
Varētu domāt, ka izglītības iegūšana jaunietim nākotnē palīdzēs iegūt labāk apmaksātu darbu.
Taču laikā, kad augstākā izglītība ir tik daudziem, šāda stratēģija finansiālo situāciju uzlabos tikai pašiem mērķtiecīgākajiem jauniešiem un tiem, kas specializējas pieprasītās jomās, piemēram, tehnoloģijās un finansēs. «Taču lielākā daļa mileniāļu pēc universitātes absolvēšanas, visticamāk, negūs labākas darba iespējas un algas kā viņu vecāki, kaut arī par izglītību būs samaksājuši vairāk,» secina «Credit Suisse».
Taču novērojama tendence, ka mileniāļi kopumā aizņemas mazāk nekā vecākās paaudzes, īpaši tas attiecas uz hipotekārajiem kredītiem. Tas varētu būt skaidrojams ar neuzticību nekustamo īpašumu tirgum, ilgāku laiku, kas nepieciešams finansiālās stabilitātes sasniegšanai, un vēlmi pēc lielākas mobilitātes, piemēram, lai varētu pārcelties uz dzīvi ārvalstīs.
Pateicoties interneta tehnoloģiju uzplaukumam, mileniāļu paaudzē ir vairāki prominenti miljardieri, un to skaits turpina augt. 2003.gadā pasaulē bija tikai 21 miljardieris, kas vēl nebija sasniedzis 40 gadu vecumu, bet nākamo septiņu gadu laikā to skaits pieauga līdz 24. 2017.gadā (vēl pēc septiņiem gadiem) pasaulē jau ir 46 miljardieri, kas jaunāki par 40 gadiem.
Tas gan varētu atspoguļot daudz plašāko ienākumu nevienlīdzības problēmu. Kā liecina «Credit Suisse» jaunākie dati, bagātākajam 1% pasaules iedzīvotāju šobrīd pieder nedaudz vairāk nekā puse no visas pasaules bagātības. Statistikas dati parāda, ka bagātākie sabiedrības slāņi kļūst arvien turīgāki, padziļinot plaisu starp bagātajiem un nabadzīgākajiem cilvēkiem.
