Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, intervijā aģentūrai LETA sacīja biržas «Nasdaq Riga» valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Noteikti. Uzņēmumi nāk uz biržu, lai piesaistītu kapitālu, jo tiem ir ieceres attīstībai. Tādēļ es domāju, ka šogad uz biržu varētu atnākt tie uzņēmumi, kuru akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) iepriekš tika atlikts, jo aizkavējās investīciju plāni, nebija atbilstošas tirgus situācijas vai nebija pievilcīgas cenas aktīviem, kurus viņi vēlējās iegādāties. Tāpat ir virkne uzņēmumu, kurus ir iedvesmojis «Madaras» piemērs un kuri arī vēlas piesaistīt naudu tālākai attīstībai. Līdz ar to kopējais noskaņojums un skatījums uz biržu uzņēmumiem ir pozitīvs,» teica Auziņa-Melalksne.
Viņa arī norādīja, ka kosmētikas ražotāja «Madara Cosmetics» piemērs pierādīja, ka arī mazā un vidējā segmenta kompānijas var demonstrēt ļoti pārliecinošu startu biržā.
Vienlaikus Auziņa-Melalksne pieļāva, ka atšķirībā no «Madara Cosmetics», kas pērn akcijas sāka kotēt biržas alternatīvajā tirgū «First North», jaunie uzņēmumi primāri mēģinās akcijas iekļaut biržās oficiālajā sarakstā. «Par uzņēmumiem, kuri akcijas kotē oficiālajā sarakstā, ir lielāka investoru interese, it īpaši institucionālo investoru lokā. Arī atpazīstamība ir lielāka. Tādēļ es domāju, ka lielie jaunie uzņēmumi, kuri nāks uz biržu, mērķēs uz oficiālo sarakstu,» teica biržas vadītāja.
Birža arī nav atmetusi cerības, ka akcijas varētu sākt kotēt kāds no valstij piederošajiem uzņēmumiem. «Ja mēs skatāmies uz 30 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, tad trešdaļa daļa no tiem pieder valstij. Tādēļ, lai Latvijā sekmīgi attīstītos kapitāla tirgus, valsts uzņēmumu klātbūtne ir ļoti svarīga. Mēs esam pastāvīgā dialogā par šo jautājumu ar valdību, un šķiet, ka šobrīd šie jautājumi ir pievērsuši gan premjera, gan ekonomikas ministra, gan finanšu ministres uzmanību. Paredzams, ka tuvākajā laikā Pārresoru koordinācijas centrs sagatavos ziņojumu valdībai, kurā tad arī būs ieskicēti nākamie soļi šajā virzienā. Līdz ar to, man šķiet, ka šis jautājums ir sasniedzis dzirdīgas ausis. Faktiski ikvienu no valsts uzņēmumiem, valstij saglabājot kontrolpaketi, veiksmīgi var kotēt biržā. Savukārt valsts uzņēmumiem tas ļautu piesaistīt papildu kapitālu, kuru izmantot izaugsmei, kas ir svarīgi arī Latvijas ekonomikai kopumā. Tāpat, kotējot akcijas biržā, tās var iegādāties ikviena Latvijas privātpersona, gūstot labumu no šo valsts uzņēmumu izaugsmes,» uzsvēra Auziņa-Melalksne.
«Nasdaq Riga» vadītāja prognozēja, ka 2018.gadā būs arī jauni parāda vērtspapīru emitenti.
Vienlaikus Auziņa-Melalksne atzīmēja, ka šogad biržu varētu atstāt «Latvijas kuģniecība», kā arī nav izslēgta iespēja, ka tai pievienosies vēl kāds uzņēmums. «No biržas viedokļa uzņēmumu aiziešana, protams, nepriecē, bet svarīgi ir, lai nāktu uzņēmumi vietā. Mēs redzam to, ka jauni uzņēmumi nāk. Un mēs redzam, ka arī nākotnē būs,» uzsvēra «Nasdaq Riga» valdes priekšsēdētāja.
Rīgas biržā «Nasdaq Riga» pērn tirdzniecības apgrozījums ar akcijām sasniedza 49,6 miljonus eiro, bet ar parāda vērtspapīriem - 238,9 miljonus eiro. Indekss «OMX Riga», kurš raksturo biržā kotēto akciju cenu izmaiņas, gada laikā auga par 35,8%. Biržā «Nasdaq Riga» tiek kotētas 26 uzņēmumu akcijas un 49 emisiju parāda vērtspapīri.