Nerezidentu biznesa samazinājums banku sektorā var negatīvi ietekmēt Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, šodien mediju pārstāvjiem atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.
FM: Nerezidentu biznesa samazinājums banku sektorā ietekmēs Latvijas IKP
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lūgta komentēt valdības plāna samazināt Latvijas bankās riskanto klientu skaitu līdz 5% ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, Bāne norādīja, ka FM vēl nav aprēķinājusi šī lēmuma ietekmi no nodokļu ieņēmumu viedokļa, tomēr iespējami riski pastāv.
«Neviens patlaban nevar izvērtēt, cik šie riski ir būtiski. Tāpēc FM piedāvā saglabāt makroekonomikas prognožu scenāriju, kas balstīts uz konservatīvām attīstības tendencēm, neiekļaujot būtiskus riskus,» piebilda FM valsts sekretāre.
Viņa informēja, ka FM, sagatavojot stabilitātes programmu turpmākajiem gadiem, vadījās no ļoti konservatīvām makroekonomiskās izaugsmes prognozēm, paredzot gan pozitīvās, gan negatīvās tendences. «Tā kā stabilitātes programma tiek gatavota pamatojoties uz tā dēvēto nepolitikas izmaiņu scenāriju, tad FM vēl uztur prognozēto makroekonomiskās izaugsmes apjomu,» uzsvēra Bāne.
Tāpat FM valsts sekretāre norādīja, ka šā gada pirmajos mēnešos nodokļu ieņēmumu izpilde ir par dažiem procentpunktiem labāka, nekā plānots. Tomēr tālākās attīstības tendences vēl tiks vērtētas. «Pēc pirmā ceturkšņa nekad neprognozējam radikālas izmaiņas makroekonomiskās attīstības scenārijā, ja vien nav vērojami kādi ārējie ekonomiskie satricinājumi,» piebilda Bāne.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā Finanšu sektora attīstības padome atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka mērķis, aizliedzot čaulas kompānijas, ir panākt, lai finanšu sektors Latvijā ir stabils, ilgtspējīgs, drošs un piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis rada riskus. «Mēs esam vienojušies par pasākumu plānu. Kopumā 22 priekšlikumi, kas ir nākuši gan no regulatora, gan no Finanšu ministrijas, gan no Latvijas Komercbanku asociācijas, gan no nevalstiskajām organizācijām, ir izvērtēti un piedāvāts plāns, kura galvenais mērķis ir būtiski samazināt riskanto klienti īpatsvaru banku sektorā,» viņa sacīja.
Ņemot vērā šo ministru lēmumu, AS «Swedbank» samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 4,2% līdz 3%. «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks norādīja, ka mīnusi iezīmējās finanšu un apdrošināšanas sektorā, kas skaidrojams ar nerezidentu banku biznesa segmenta samazināšanu.
«Šī segmenta biznesa apmēri samazinās jau kopš 2016.gada. Latvijas ekonomika turpinās spēcīgi augt arī nākamos pāris gadus, bet, ņemot vērā nobriestošo biznesa ciklu un citus faktorus, tas notiks lēnāk. Izaugsmes prognozi šim gadam esam pavilkuši uz leju no 4,2% līdz 3%, un tam ir divi iemesli - izaugsmes vājums pērnā gada nogalē un straujāks kritums nerezidentiem sniegto finanšu pakalpojumu apmērā šogad. Savukārt 2019.gadā, iepriekš minēto faktoru ietekmei izzūdot, ekonomika augs jau mazliet straujāk - par 3,2%,» klāstīja Kazāks.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5%, salīdzinot ar 2016.gadu, uzrādot straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā.