Kas notiek, kad pasaules lielākās ekonomikas sāk tirdzniecības karu?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

Divas pasaules lielākās ekonomikas – ASV un Ķīna – jau pavisam drīz var attapties pilna apjoma tirdzniecības karā. Abu valstu valdības jau paziņojušas par tirdzniecības tarifu noteikšanu, tomēr galvenās Ķīnas un ASV uzņēmēju investoru un likumdevēju bažas ir saistītas ar to, ka pašreizējā situācija varētu eskalēties un kļūt nekontrolējama, vēsta «CNN Money». Kā vēstīts, ASV prezidents Donalds Tramps šomēnes parakstīja rīkojumu par 25% muitas tarifu piemērošanu tērauda importam un 10% tarifa piemērošanu alumīnija importam. Šonedēļ Tramps izteicās, ka šīs rīkojums par tarifu piemērošanu būšot pirmais no vairākiem šādiem viņa administrācijas soļiem. Trampa administrācija arī paziņojusi, ka 50 miljardu vērtam importam gadā no Ķīnas tiks piemērots tarifs 25% apmērā. Arī tarifi alumīnija un tērauda importam tiek attiecināti uz Ķīnu. Reaģējot uz šiem ASV lēmumiem, Ķīna paziņoja par atbildes tarifu piemērošanu importam no ASV. Pagaidām Ķīna noteikusi tarifus trīs miljardu dolāru vērtam importam no ASV. Ja abu pušu «aktivitātes» aprobežosies ar līdz šim paziņotajiem tarifiem, šīs tirdzniecības domstarpības neradīs būtisku globālu ietekmi. Tomēr jau izziņotie pasākumi var gan tiešā, gan netiešā veidā negatīvi ietekmēt tarifiem pakļautos uzņēmumus, to darbiniekus un klientus. Tomēr, «tarifu situācijai» turpinot pasliktināties, sekas var būt daudz nopietnākas.

 
Foto: AFP/Scanpix

ASV trieciens Ķīnas tehnoloģiju un rūpniecības sektoram

ASV noteiktais 25% tarifs tērauda importam un 10% tarifs alumīnija importam attiecas arī uz Ķīnas tērauda un alumīnija ražotājiem.

Savukārt izziņotais 25% tarifs importam 50 miljardu dolāru vērtībā tiks piemērots pagaidām vārdā neminētiem produktiem, tomēr ir skaidrs, ka tas skars Ķīnas rūpniecības un tehnoloģiju sektoru, ņemot vērā ASV nesen veikto izmeklēšanu, kuras gaitā noskaidrots, ka Ķīna sistemātiski diskriminējot ASV tehnoloģiju kompānijas, kas darbojas Ķīnas tirgū.

Visticamāk, ka importa tarifi tiks piemēroti Ķīnas sakaru un informācijas tehnoloģiju, aviācijas un kosmosa, kā arī mašīnbūves nozaru produktiem.

Šīs ir nozīmīgas nozares ASV un Ķīnas divpusējā tirdzniecībā. Šajās preču grupās ASV no Ķīnas 2017.gadā importēja produktus aptuveni 150 miljardu dolāru vērtībā.

Lielāko daļu šo preču veido datortehnika, pusvadītāji un to aprīkojums, liecina ASV valdības un izpētes kompānijas «Panjiva» apkopotie dati.

 
Foto: REUTERS/Scanpix

Ķīnas «atbilde» ASV zemniekiem un vīna nozarei

Savukārt Ķīna paziņoja par tarifu piemērošanu 128 preču grupu eksportam no ASV, reaģējot uz Trampa administrācijas lēmumu par tarifu piemērošanu tēraudam un alumīnijam.

Tarifi lielākoties skar vīnu, augļus, cūkgaļu, riekstus, kā arī pārstrādātu alumīniju. Tarifi, kas stāsies spēkā 31.martā, svārstās no 15% līdz 25%, atkarībā no produkta.

Tarifiem pakļaujamais importa apjoms veido trīs miljardus dolāru gadā, kas ir salīdzinoši neliels apjoms.

Tomēr tas var būt tikai sākums.

Ķīna ir galvenais klients aptuveni 300 000 ASV sojas pupiņu audzētāju. Ķīna pērn iegādājās 61% ASV sojas pupiņu eksporta, liecina ASV Sojas pupiņu eksporta padomes dati.

Ķīna pagaidām nav paziņojusi, ka tā piemēros tarifus sojas importam no ASV, tomēr Ķīnas Ārlietu ministrija nesen publiski atgādināja par lielo Ķīnas īpatsvaru ASV sojas pupiņu eksportā.

Lai «sodītu» ASV, Ķīnai nemaz nav obligāti jāpiemēro tarifi importam no ASV – Ķīna gluži vienkārši var palielināt savstarpējās tirdzniecības apjomu ar Dienvidamerikas valstīm.

Šāda tendence ir vērojama jau tagad, liecina «Panjiva» apkopotie dati. Piemēram, Brazīlijas sojas eksports uz Ķīnu pērn palielinājās par 35%. Salīdzinājumam attiecīgais ASV eksports pieauga vien par 2%.

Eksperti norāda, ka Brazīlijas sojas straujais importa pieaugums nav saistāms ar Ķīnas tirdzniecības politiku, tomēr tas parāda, ka Ķīnai ir nopietnas alternatīvas ASV sojai.
 
Foto: Reuters/Scanpix

Ķīna ir lielākā ASV kreditore

Ķīna ir iegādājusies ASV valsts parāda vērtspapīrus 1,17 triljonu ASV dolāru apmērā, kas padara Ķīnu par lielāko ASV kreditori, liecina ASV Finanšu ministrijas dati. Ķīnas īpašumā esošo ASV parāda obligāciju apjoms šā gada janvārī bija sasniedzis pēdējo sešu mēnešu zemāko līmeni.

Saasinoties Ķīnas un ASV domstarpībām tirdzniecības jautājumos, Ķīna varētu samazināt ASV valsts parāda obligāciju iegādes apjomu, kas negatīvi ietekmētu ASV.

Ņemot vērā Donalda Trampa izziņotos nodokļu samazinājums, sagaidāms, ka ASV budžeta deficīts nākamajos gados turpinās pieaugt, tāpēc ASV nāksies arī turpmāk pārdot parāda obligācijas.

Nav iespējams paredzēt, kas tieši notiktu, ja Ķīna pēkšņi pārstātu iegādāties ASV parādsaistības vai ievērojami samazinātu to iegādes apjomu, tomēr šis varētu nebūt pats piemērotākais brīdis, kad ASV nolemj ar tarifiem «pakaitināt» savu liekāko kreditoru.
 
Foto: AP/ScanPix

Globālas pārmaiņas globālajā tirdzniecībā?

ASV jau kopš Otrā pasaules kara beigām ir bijušas vienas no aktīvākajām brīvās tirdzniecības aizstāvēm pasaulē. Savukārt Ķīna tradicionāli bijusi uz spēcīgu protekcionismu orientēta ekonomika.

Šobrīd situācija ir ievērojami mainījusies, vismaz amatpersonu izteikumos – ASV paziņo par protekcionisma pasākumiem, savukārt Ķīna uzstāj uz brīvo tirdzniecību.

Vairāku pasaules valstu amatpersonas pašreizējo situāciju raksturojušas kā «pasauli kājām gaisā».

Tikmēr ekonomisti uzskata, ka ASV sāk zaudēt savas vadošās pozīcijas uz globālās brīvās tirdzniecības skatuves. Donalda Trampa administrācija gan uzstāj, ka tā mēģina nodrošināt, lai lielākai daļai amerikāņu būtu labums no ārējās tirdzniecības.

Tajā pašā laikā Ķīna paplašina savu globālo ietekmi gan ekonomiski, gan politiski.

Eksperti pauž viedokli, ka ekonomiskās saites starp valstīm, ieskaitot tirdzniecību, palīdzot novērst īstus karus. Šādas saites padara valstis vairāk atkarīgas vienu no otras, tādējādi mazinot to vēlmi iesaistīties bruņotos konfliktos.
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu