RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Biedrība: Latvijā vairāk jādomā par rudzu maizes popularizēšanu bērnu un jauniešu vidū

LETA
Ilustratīvs attēls. | Foto: Ieva Čīka / LETA

Latvijā vairāk jādomā par rudzu maizes popularizēšanu bērnu un jauniešu vidū, lai saglabātu tās audzēšanas un ēšanas tradīcijas nākotnē, diskusijā «Vai Latvija ir rudzu lielvalsts?» šodien uzsvēra Latvijas Maiznieku biedrībā (LMB).

LMB valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības «'Skudras» īpašnieks Kārlis Zemešs teica, ka rudzu audzēšanas un rudzu ēšanas kultūru Latvijā ir būtiski saglabāt nākamajām paaudzēm. Kā zināms, rudzu platības Latvijā samazinās. Lai tas nenotiktu, jāveicina rudzu maizes atpazīstamība bērnu un jauniešu vidū. Maiznīcas jau šobrīd organizē ekskursijas, lai bērni redzētu, kā rudzu maize top un šāda prakse ir jāturpina. Tāpat rudzu audzēšanas stabilizēšanas nolūkā vairāk jādomā par rudzu maizes popularizēšanu, sabiedrības izglītošanu. Jālūko, kādā veidā vēl lietot rudzus, izņemot rudzu maizes ražošanu, lai rudzu audzēšana būtu zemniekiem izdevīga.

LMB izpilddirektore Gunta Duka teica, lai sekmētu rudzu maizes patēriņu, Latvijā jārīko dažādi izglītojoši pasākumi, svētki un semināri jaunatnei, jādodas pie bērniem uz bērnudārziem un jārunā publiskajā telpā ar jaunajām ģimenēm, jo tieši jaunās ģimenes biežāk izvēlas ēst veselīgi.

«Hanzas maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs uzsvēra, ka rudzi ir Latvijas lepnums un rupjmaizei ir senas tradīcijas, kas Latvijā būtu jāsaglabā nākotnē. Tā kā laiki mainās globalizācijas ietekmē arī rudzu audzēšanas un ēšanas tradīcijas kļūst citādākas. Tāpēc svarīgi domāt, kā saglabāt rupjmaizes ēšanas tradīcijas un kā ieinteresēt zemniekus rudzu audzēšanā, lai nepienāk diena, kad rudzus Latvijā vairs neaudzē. Rudzu maizes patēriņu Latvijā var sekmēt, ražojot daudzveidīgāku rudzu maizes klāstu, piemēram, ar sēklām. Tāpat vēlams piedāvāt rudzu maizi arī patērētājiem pievilcīgākā formātā, piemēram, porciju maizēs, kas kļūst arvien populārākas. Tas gan prasa pietiekami lielas investīcijas.

AS «Rīgas dzirnavnieks» valdes loceklis Žilvinas Pakeltis sacīja, ka pēdējos gandrīz divdesmit gados rudzu sējumu platības ir būtiski samazinājušas. «Rīgas dzirnavnieks», kā starptautiskajā tirgū strādājošs graudu pārstrādātājs arvien vairāk sastopas ar grūtībām iegūt kvalitatīvus graudus, kas apmierina klientus. Tas izteikti redzams šogad, kad divus gadus pēc kārtas bijuši slikti laika apstākļi, kas negatīvi ietekmējuši graudu kvalitāti.

Vēl viena problēma, pēc viņa teiktā, ir tas, ka vecākā paaudzes pārstāvju, kas bija pieraduši lietot uzturā maizi, skaits samazinās, bet jaunieši maizes vietā nereti ēd citus produktus. Arī rudzu maizes patēriņš samazinās un cilvēki ēd vairāk baltmaizi. Labs piemērs izejai no šīs situācijas ir Somijas prakse, kur rudzu maize ir nacionālais produkts, tāpēc izveidota īpaša atbalsta programma rudzu audzēšanas motivēšanai starp zemniekiem un tās patēriņa veicināšanai valstī. Latvija var aizgūt šo paraugu. Būtiski strādāt pie selekcijas, lai nodrošinātu stabilas un ražīgas rudzu šķirnes, lai zemnieki būtu ieinteresēti audzēt rudzus. Būtiski arī izglītot sabiedrību par maizes pozitīvo nozīmi uzturā.

Biedrības «Zemnieku saeima» pārstāve un zemnieku saimniecības «Klidziņa» īpašniece Laima Klidziņa prognozēja, ka Latvijā rudzus audzēs arī turpmāk, jo tā audzēšanai ir pateicīga un mazāk prasīga lauksaimniecības kultūra. Lielākā problēma ir tas, ka pašu labākas pārtikas rudzu cena pasaules biržās ir zemāka nekā lopbarības kviešu cena, kas nemotivē zemniekus audzēt rudzus. Svarīgi ir gūt peļņu, tos audzējot. Arī laika apstākļi Latvijas zemniekus lutina aizvien mazāk, un pēdējie gadi ir salīdzinoši smagi kvalitatīvu rudzu ievākšanai. Nākotnē būtiski meklēt atbilstošākās tehnoloģijas un mēslojumu, lai rudzu kvalitāte atbilstu pārstrādes prasībām. Tāpat jāstrādā pie selekcijas.

Ekspertu diskusijas «Vai Latvija ir rudzu lielvalsts» mērķis bija noskaidrot, kā saglabāt un veicināt rudzu audzēšanas un rudzu maižu ēšanas tradīcijas valstī. Diskusija tika rīkota Latvijas simtgades ietvaros, ņemot vērā, ka rudzi un rupjmaize ir Latvijas kultūras mantojums un nacionālais lepnums.

Diskusiju rīkoja «Hanzas maiznīcas» un Latvijas Maiznieku biedrība.

kultūras mantojums Latvija Kultūra Investīcijas
0 Komentāri