Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Viņš sacīja, ka gaļas tirgu Latvijā arvien nopietni ietekmē Āfrikas cūku mēris (ĀCM), jo neatkarīgi no likvidētā mežacūku skaita slimības izplatību joprojām neizdodas veiksmīgi apkarot. «ĀCM noteikti mūs ietekmē kaut vai tādā ziņā, ka mums ir liegts tāds milzīgs eksporta tirgus kā Ķīna. Tieši Ķīna pašlaik ļoti aktīvi meklē iespējas importēt cūkgaļas produktus no Eiropas. Piemēram, uzņēmums «HKScan» Somijā tikko ieguvis atļauju pirmo produktu eksportēšanai uz Ķīnu, savukārt Latvija šajos konkursos nevar pat piedalīties tieši ĀCM izplatības dēļ. Turklāt situācija Ķīnā ietekmē arī cūkgaļas cenas Eiropā - jo vairāk Ķīna importē, jo augstāka cena šai gaļai Eiropā,» sacīja Lapiņš, attiecinot šo tendenci arī uz Latviju.

Vienlaikus viņš piebilda, ka vistas gaļas cenas galvenokārt nosaka Polija, kas ir lielākā vistas gaļas ražotājvalsts reģionā, kur atrodas Latvija. «Jo vairāk poļi pievēršas citiem tirgiem un jo mazāk ved [vistas gaļu] uz Baltijas valstīm, jo augstākas pie mums ir cenas,» viņš sacīja.

Viņš arī piebilda, ka pēdējā laikā Latvijā un pārējā Eiropā vistas gaļas patēriņa struktūra sāk mainīties un vairāk pircēji iegādājas balto gaļu un produkciju bez kaula, piemēram, šķiņķi bez kaula. Šie produkti attiecīgi arī maksā dārgāk nekā, piemēram, produkti ar kaulu. Tas liecina, ka patērētāji Latvijā jūtas ekonomiski drošāk un ikdienas maltītēm ir gatavi tērēt vairāk.

Pēc viņa teiktā, vistas gaļas cenas Baltijā ietekmē arī pieprasījums pēc tās Skandināvijā. «Vēl viena aktuālā tendence saistībā ar vistas gaļu noteikti jāatzīmē arī skandināvu vēlme arvien vairāk pirkt tieši šo balto gaļu, kas saistāms arī ar tās popularitāti un vērtīgajām uzturvielām, ko šī gaļa satur. Un, jo augstāks šāda veida pieprasījums Skandināvijā, jo lielāku cenu šie produkti sasniedz arī mūsu reģionā,» teica Lapiņš.

Viņš uzsvēra, ka iepriekš minētās tendences liecina par attīstību gaļas nozarē. Vienlaikus jārēķinās ar nepieciešamību šo nozari vēl vairāk kontrolēt. «Gaļas industrijā sastopami dažādi uzņēmumi, tostarp arī tādi, kuri acīmredzami krāpjas ar nodokļiem. Un, ja reiz krāpjas vienā jomā, vai varam būt droši, ka nekrāpjas ar produktu izcelsmi un kvalitāti. Tādēļ vēl jo svarīgāka loma būs Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kurš jau patlaban strādā tik rūpīgi un uzcītīgi, ņemot vērā viņu ierobežotos resursus,» prognozēja Lapiņš.

Jau ziņots, ka «HKScan Latvia» pagājušajā gadā strādāja ar 33,679 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās 3,3 reizes un bija 654 518 eiro.

«HKScan Latvia» ir dibināts 1992.gadā, un kopš 1998.gada kompānija ietilpst «HKScan» grupā. «HKScan» ir viena no lielākajām pārtikas produktu ražošanas kompānijām Ziemeļu valstīs un ietver gaļas pārstrādes uzņēmumus Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Baltijas valstīs.