Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

«Latvijas ceļu būvētājs» vēlas skaidrību par finansējumu ceļu remontiem 2020.gadā

Ilustratīvs attēls | Foto: Zane Bitere / LETA

Biedrība «Latvijas ceļu būvētājs» (LCB) aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) viest skaidrību par finansējumu ceļu remontiem 2020.gadā, informēja LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka, beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, 2020.gadā Latvijas valsts budžetā izveidosies aptuveni 200 miljonu eiro iztrūkums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tāpat, pēc Bērziņa teiktā, joprojām nekas neliecina, ka nepieciešamais finansējums beidzot ir atrasts.

«Spēkā ir likums «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.-2020.gadam», kurā robs turpina eksistēt, bet premjers nesola grozījumus valsts budžetā, lai šo robu ceļu finansēšanā 2020.gadā aizpildītu. Ministru kabineta (MK) izskatītajā jautājumā «Ikgadējais ziņojums par MK paveikto un iecerēto darbību» ir premjera solījums 2018.gadā atjaunot «ceļu fondu kā speciālo budžetu no 2020.gada«. Taču nav ne vārda par to, cik un no kurienes šajā fondā radīsies nauda,» teica Bērziņš.

Viņš atzina, ka līdz ar to jautājums par to, kas 2020.gadā notiks ar ceļu finansējumu, rada draudīgas priekšnojautas. «Skaidru atbildi no valdības gaida ne tikai ceļu būves nozarē strādājošie, bet arī autobraucēji, kuri 2019.gadā nodokļos samaksās aptuveni 719 miljonus eiro,» uzsvēra Bērziņš.

Tāpēc LCB aicina Kučinski neatstāt autoceļu problēmu savu pēcteču ziņā pēc 2018.gada Saeimas vēlēšanām, bet rīkoties, lai rastu risinājumu.

Kā ziņots, valdībai līdz šī gada 1.jūlijam jāapstiprina plāns finansējuma palielināšanai Valsts autoceļu fondam. Satiksmes ministrija (SM) likuma iepriekš skaidroja, ka valsts finansējums autoceļu sakārtošanai ir nepietiekams un valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44% autoceļi ar asfalta segumu un 43% ar grants segumu.

Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 1,1 miljarda eiro apmērā, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš. Problēmas cēlonis ir laikus un pietiekamā apmērā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodžu radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošana būti nepieciešami 4,5 miljardi eiro.

No 2020.gada paredzēts palielināt finansējumu par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu, ja nominālā Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze attiecīgajam gadam ir ne mazāka kā 5%. Šāds finansējuma pieaugums paredzēts, līdz tiek sasniegts likumā par autoceļiem patlaban noteiktais finansējuma apmērs, kas jānovirza Valsts autoceļu fondam.

0 Komentāri