Pirmdiena, 25. jūnijā Vārda dienas: Maiga Milija
Foto: Edijs Pālens/LETA

Noteikta Eiropas Savienības (ES) atbalsta 3,46 miljonu eiro apmērā piešķiršanas kārtība Latvijas lauksaimniekiem par neiesētajiem vai zaudētajiem ziemāju sējumiem plūdu un spēcīgo lietusgāžu dēļ.

To paredz valdības otrdien apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par ES ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem par neiesētajiem vai zaudētajiem ziemāju sējumiem.

Zemkopības ministrija (ZM) atgādina, ka Eiropas Komisijas (EK) 2018. gada 23. janvāra regula ārkārtas pasākumu atbalsta veidā paredz atsevišķos Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas apgabalos piešķirt ES atbalstu lauksaimniekiem par neiesētajām vai zaudētajām ziemas kviešu, ziemas rudzu, ziemas tritikāles, ziemas miežu, ziemas rapšu un ziemas ripšu sējumu platībām laikā no 2017. gada augusta līdz oktobrim. Latvijai ir piešķirts ES ārkārtas atbalsts 3,46 miljonu eiro apmērā, kas pilnībā ir ES maksājums.

Latvijas lauksaimnieki atbalstam varēs pieteikties vienotajā iesniegumā Lauku atbalsta dienestam (LAD) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību, izdarot atzīmi par pieteikšanos atbalstam un papildus norādot ziemāju sējumu platību plānu 2018.gada ražai. Plānā jāietver 2017.gada rudenī apsētā ziemāju platība, kurā paredzēts novākt ražu šogad, un ziemāju platības, kuras tika apsētas ar ziemājiem, bet kurās sējumi tika zaudēti vai kuras nevarēja apsēt plūdu, spēcīgu lietusgāžu vai pārmērīga mitruma dēļ. Lai saņemtu atbalstu, atbalsttiesīgo hektāru skaitam jāveido vismaz 30% no lauksaimnieka kopējās ziemāju platības. Atbalsttiesīgo hektāru skaitu noteiks LAD, no lauksaimnieka kopējās ziemāju platības atņemot 2018. gadā vienotajam platības maksājumam vai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam noteikto platību atbalsta izmaksas brīdī.

Lai novērstu iespēju pieteikt atbalstam nepamatoti lielu ziemāju sējumu platību plānu, LAD kā lauksaimnieka kopējo ziemāju platību izvēlēsies to, kas atbilst mazākajam no šādiem rādītājiem - plānā norādītajam hektāru skaitam vai 115% no 2017.gadā vienotajam platības maksājumam vai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam apstiprinātās ziemāju platības (atbilst statistiski vidējam ziemāju platību palielinājuma apmēram valstī reprezentatīvā graudkopības saimniecību daļā, ņemot vērā, ka saimniecības ar vairāk nekā 50 hektāru zemi aptver 83% visu ziemāju platību) vai kopējām hektāru skaitam, kas noteikts 2018. gada vienotajam platības maksājumam vai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.

Atbalstam varēs pieteikties tikai LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, tāpēc iesniegumus un dokumentus nevarēs iesniegt rakstiski. Uz atbalstu var pieteikties tie lauksaimnieki, kas 2017. gadā bija pieteikuši ziemāju platības, iesniedzot vienoto iesniegumu, un ir reģistrējušies vienotajā zemkopības nozares informācijas sistēmā.

Lai gan, iesniedzot vienoto iesniegumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem var piemērot maksājuma samazinājumu par novēlotu iesniegšanu - pēc 22. maija, attiecīgais nosacījums par maksājuma samazināšanu neattiecas uz ES ārkārtas atbalstu par neiesētajiem vai zaudētajiem ziemāju sējumiem.

LETA jau ziņoja, ka EK nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem. Tādējādi tikšot pildīts EK prezidenta Žana Kloda Junkera dotais solījums palīdzēt posta piemeklētajiem Latvijas lauksaimniekiem.

Tāpat vēstīts, ka aizvadītā gada rudenī Latviju piemeklēja ilgstošas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. Šī iemesla dēļ 29 Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija.

© TVNET. Visas tiesības paturētas