Rīgā pagājušajā gadā bija pieejamāki mājokļi starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina jaunākais «Swedbank» Mājokļu pieejamības indekss. Otrajā vietā pēc mājokļu pieejamības Baltijā bija Tallina, bet trešajā - Viļņa. Tallinā pērn mājokļu pieejamība pasliktinājās, bet Rīgā un Viļņā - uzlabojās, žurnālistiem trešdien piebilda «Swedbank» ekonomiste Linda Vildava.
Ekonomiste informēja, ka pasliktināšanos Tallinā noteica straujais dzīvokļu cenu kāpums, uzlabošanos Viļņā - algu kāpums, bet uzlabošanos Rīgā - procentlikmju samazinājums, kas pērn bija viens no straujākajiem pēdējos gados.
Tomēr Latvijā pēc mājokļu pieejamības Rīga pagājušajā gadā bija sestajā vietā. Pirmajā vietā Latvijā pēc mājokļu pieejamības bija Daugavpils, seko Liepāja, Cēsis, Jelgava un Valmiera.
Pērn mājokļu pieejamība visās minētajās Latvijas pilsētās, izņemot Cēsis, uzlabojās, norādīja Vildava, kā galveno iemeslu minot diezgan straujo algu kāpumu šajās pilsētās. Savukārt dzīvokļu cenu kāpums bija visai mērens, izņemot Cēsis, kur dzīvokļu cenas pērn auga par 17%.
Savukārt Jelgavā pērn mājokļu cenas kāpušas par 15%, Rīgā par 7%, Valmierā un Liepājā par 5%, bet Daugavpilī - tikai par 2%. Vildava arī informēja, ka vidēji mēnesī Rīgā notiek 521 darījums ar mājokļiem, Liepājā - 74 darījumi, Daugavpilī - 69, Jelgavā - 44, Valmierā -12 darījumi un Cēsīs - arī 12 darījumi.
Mājokļa iegādei nepieciešamās pirmās iemaksas sakrāšanas laiks Daugavpilī ir deviņi mēneši, Liepājā - 11 mēneši, Cēsīs - 14 mēneši, Jelgavā - 16 mēneši, Rīgā un Valmierā - 17 mēneši.
«Izvirzīties priekšgalā Daugavpilij ļāvis ne tikai salīdzinoši nelielais mājokļu cenu pieaugums, bet arī algu kāpums. Savukārt Jelgavā, Valmierā un Rīgā mājokļu pieejamība bijusi aptuveni līdzīgā līmenī. Mājokļu pieejamību visās Latvijas pilsētās būtiski ietekmējušas zemākas hipotekārā kredīta procentu likmes. It īpaši Jelgavā, Liepājā un Rīgā, jo dzīvokļu cenas auga vienlīdz strauji vai pat straujāk par algām. Diemžēl Cēsīs straujo dzīvokļu cenu kāpumu nespēja atsvērt nedz zemākas likmes, nedz pieaugošās algas,» skaidroja Vildava.
Ekonomiste norādīja, ka, neskatoties uz to, ka Cēsis ir viens no līderiem mājokļu pieejamības ziņā Latvijā, dzīvesvietu kopējā pieejamība pērn ir pasliktinājusies. Šāda tendence Cēsīs novērojama, jo iedzīvotāju rocība strauji aug un pieprasījums pēc mājokļiem pilsētā ir krietni lielāks nekā piedāvājums. Tāpat pieprasījums aug, pateicoties nelielajam attālumam līdz Rīgai, - Cēsis ir viena no populārākajām izvēlēm, iedzīvotājiem plānojot pārvākšanos no Rīgas uz reģioniem un vienlaikus vēloties saglabāt darbavietu Rīgā.
Cēsu mērs Jānis Rozenbergs (V) žurnālistiem sacīja, ka pērn līdzsvarojās to cilvēku skaits, kas no Rīgas iedeklarējās Cēsīs un no izdeklarējās no Cēsīm uz Rīgu. Savukārt to cilvēku skaits, kas no citiem novadiem iedeklarējas Cēsīs aptuveni par 400-450 cilvēkiem pārsniedz to iedzīvotāju skaitu, kas no Cēsīm izdeklarējas uz citiem novadiem.
«Pieprasījums pēc mājokļiem Cēsīs ir ļoti liels, to ir pamanījuši arī daži attīstītāji, kas pērn jau sākuši izrādīt interesi par iespējām būvēt Cēsīs kādu jaunu daudzdzīvokļu namu. Grūti prognozēt, bet domāju, ka kādus 200-300 jaunus dzīvokļus Cēsīs būtu diezgan viegli realizēt,» sacīja Rozenbergs.
Neskatoties uz algu pieaugumu, Rīgā dzīvokļu cenas kāpušas roku rokā ar atalgojumu, atspoguļojot pieprasījumu atsevišķos mājokļu tirgus segmentos un būvniecības izmaksu kāpumu, informēja Vildava.
Līdz ar dzīvokļu cenu kāpumu un to pietuvošanos privātmāju cenu robežai, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dzīvokļa vietā izvēlas iegādāties māju, vai apbūves gabalu tās būvniecībai, liecina pētījuma dati.
Saskaņā ar «Swedbank» Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.
«Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad Latvijas iedzīvotāji ir vistuvāk sava sapņa par privātmāju realizēšanai. Ja, piemēram, pagājušajā gadā par savu māju sapņoja 67% Latvijas iedzīvotāji, bet, izvērtējot savas iespējas, realitātē lielākā daļa (46%) lūkojās iegādāties sērijveida dzīvokli, tad, pieaugot ienākumu līmenim, gada laikā situācija ir krietni mainījusies. Nu par privātmāju liela daļa ne tikai sapņo (66%), bet arī grasās to reāli iegādāties (42%),» skaidroja «Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Viņa arī norādīja, ka privātmāju biežāk plāno iegādāties vidēja vecuma strādājošie iedzīvotāji Latvijas novados, izņemot Rīgu, kur daudz aktuālāka ir dzīvokļa iegāde jaunajā projektā.
Pēc «Swedbank» Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji, domājot par jaunas mājvietas iegādi, joprojām vislabprātāk mitekli iegādātos tieši Rīgā vai novados, kas robežojas ar Rīgu (57%). Retāk - citās Latvijas pilsētās (27%) un lauku teritorijās (11%).
Spēcīgākais iemesls dzīvesvietas maiņai parasti ir labākas apkārtējās vides meklējumi - teritorijas sakoptība, parku un mežu tuvums u.c., ko atzīmējuši 49% aptaujāto. Tikai pēc tam seko radu un draugu dzīvesvietas tuvums (24%), labākas darba iespējas (23%) un labāka apkārtējā infrastruktūra (23%).
«Swedbank» Baltijas Mājokļu pieejamības indekss tiek publicēts ik ceturksni un atspoguļo mājsaimniecību spēju iegādāties dzīvokli trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Papildus galvaspilsētu apskatam šogad indekss papildināts ar citām valsts nozīmes reģionālām pilsētām Latvijā.
«Swedbank» Finanšu institūta aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2018.gada februārī, ar interneta aptaujas starpniecību aptaujājot 1375 iedzīvotājus no visas Latvijas, vecuma grupā no 18 līdz 75 gadiem.
