ABLV Bank gadījumā negatīvu lomu nospēlēja pagātne, tā šodien Eiropas Parlamentā (EP) jaunizveidotās komitejas TAX3 publiskajā uzklausīšanā «Cīņa ar naudas atmazgāšanu Eiropas Savienības (ES) banku sistēmā», kurā tiek runāts arī par «ABLV Bank», norādīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.
Putniņš uzsvēra, ka FKTK pēdējo divu gadu laikā daudz darījusi nerezidentu klientu noguldījumu skaita samazināšanas ziņā Latvijā. Viņš vēlreiz atzīmēja, ka FKTK bija zināms par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») minētajām problēmām «ABLV Bank». «Lielākā daļa šo problēmu bija izskatītas, pārbaudītas FKTK ikdienas darbā,» sacīja Putniņš.
Putniņš atgādināja, ka Latvijā kopumā ir 16 komercbankas, trīs no tām strādā ar iekšzemes klientiem, 12 - nerezidentu bankas, kas lielākoties apkalpo ārvalstu klientus.
Nerezidentu noguldījumi banku sektorā radījuši izaicinājumus jau kopš 90. gadiem. Tāpēc FKTK prasījusi bankām palielināt dažādu prasību izpildīšanu saistībā ar kapitālu un likviditāti. Tagad LV bankām nepieciešams pārskatīt arī savas stratēģijas un biznesa modeļus, kā arī esošās biznesa prakses, ja tās vairs nav dzīvotspējīgas.
Ārvalstu noguldījumu līmenis savu augstāko punktu sasniedza 2015. gadā, kad tas veidoja gandrīz 55% no kopējiem depozītiem LV. Šobrīd ārvalstu depozītu apjoms samazinājies par 31%. 3-4 mēnešu laikā paredzēts sasniegt 20%, kas ir zemākais līmenis ārvalstu depozītiem 20 gadu laikā. Samazināšanās turpināsies. LV valdības nostāja - nepieciešams samazināt nerezidentu bankas sektora apmēru, lai tas veidotu 5% no kopējo noguldījumu apmēra.
Nevar noliegt ka Latvija joprojām saskaras ar naudas atmazgāšanas problēmām, atzīmēja Putniņš. Viņš atgādināja, ka 2016. gadā ABLV Bank tika uzlikts naudas sods, kas bija lielākais, kāds jebkad piemērots kādai Latvijas bankai. Banka tikusi pārbaudīta arī Ziemeļkkorejas sankciju kontekstā, un tai tika uzlikts par pienākumu samazināt atkarību no čaulas uzņēmumu noguldījumiem.
Uz EP deputāta, TAX 3 komitejas biedra Krišjāņa Kariņa (Vienotība/ETP) jautājumu - ja jau viss ar FKTK uzraudzību ir kārtībā, kā varēja notikt tas, kas notika ar ABLV Bank, un kāpēc informācija par šo gadījumu nāca no FinCen, nevis FKTK, Putniņš atbildēja, ka «uz šo jautājumu neesot iespējams atbildēt.» Viņš uzskata, ka jāskatās tālāk vēsturē, jo ABLV Bank, iespējams, «bija kādi neatrisināti jautājumi starp ASV valdību un ABLV Bank.»
Uz jautājumu, kāpēc ABLV Bank netika slēgta, ja FKTK rīcībā bija identiska informācija kā FinCen, Putniņš atbildēja, ka ABLV Bank izvērtēja savu spēju izdzīvot pēc FinCen dokumenta publiskošanas, pati banka, pēc Putniņa teiktā «mira lēnā nāvē 2 līdz 4 dienu laikā».
«Situācija tirgū ir tāda, ka brīdī, kad no ASV Finanšu ministrijas tiek saņemts šāds dokuments, izdzīvot nav iespējams. Iespējams izdzīvot varēja pirms 10 gadiem, bet ne vairs šobrīd, finanšu tirgi izstumj banku, vairs nav iespējams strādāt. Lielākā problēma bija bankas izolēšana. Bankas slēgšana notiek apgrieztā veidā - bankas slēgšanā ir atbilde uz tirgus rīcību.»
Jau ziņots, ka «ABLV Bank» problēmas radās pēc «FinCEN» februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.
Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā banka iesniedza FKTK apstiprināšanai «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu.
