Vēlreiz iegādājoties mājokli, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk rūpīgāk izvērtētu īpašuma tehnisko stāvokli, atsaucoties uz «Swedbank» veiktās aptaujas datiem, vēsta bankas mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska.
Vēlreiz iegādājoties mājokli, Latvijas iedzīvotāji rūpīgāk izvērtētu tā tehnisko stāvokli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka 69% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir savs nekustamais īpašums, vēlreiz iegādājoties mājokli, atsevišķām lietām pievērsu lielāku vērību.
Tostarp aptaujā secināts, ka 24% respondentu rūpīgāk izvērtētu iegādājamā īpašuma tehnisko stāvokli, 18% otrreiz ģimenes vajadzībām pirktu platības ziņā lielāku mājokli, 16% lemtu par labu citam mājokļa veidam - dzīvokļa vietā izvēlētos māju vai otrādi, 12% raudzītos pēc dzīvesvietas zaļākā vietā, 11% pievērstu lielāku uzmanību apkārtnes infrastruktūrai, bet 9% piesaistītu interjera dizaineri mājokļa iekārtošanai.
Jakubovska atzīmēja, ka Rīgā dzīvojošie izteikti biežāk pievērstu uzmanības tam, lai mājoklis atrastos zaļākā rajonā (20% rīdzinieku), kā arī apsvērtu lielāka mājokļa iegādi (29% pretstatā vidēji 15% citviet dzīvojošo).
Tāpat aptaujā secināts, ka 6% iedzīvotāju, kuriem ir pieredze mājas būvniecībā, otrreiz apsvērtu gatavas mājas iegādi, kamēr 8%, kuri ir iegādājušies māju, otrreiz drīzāk būvētu paši pēc individuāla projekta.
«Šobrīd redzam, ka pieprasījums pēc mājokļu iegādes stabili aug. Pavasarī interese par sava mājokļa iegādes iespējām ir pieaugusi par 60%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vairāk nekā 900 mājsaimniecības jau ir tikušas pie sava mājokļa, visbiežāk iegādājoties dzīvokli Rīgā, taču arī darījumu skaits Pierīgā ir salīdzinoši liels,» sacīja «Swedbank» hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.
Viņš norādīja, ka mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem, ko cilvēki savā dzīvē veic, tāpēc īpaši svarīgi lēmumu pieņemt atbildīgi un pārdomāti, domājot par dzīvi šajā īpašumā vairāku gadu perspektīvā, ne tikai tuvāko gadu laikā, jo ar laiku mainīsies gan ģimenes sastāvs, gan nepieciešamā apkārtnes infrastruktūra. «Kā piemērs būtu vajadzība pēc tuvējā sporta kluba jaunietim, vai bērnudārza atrašanās vieta, kad ģimenē parādīsies pirmās atvases. Esmu pārliecināts, ka šajā cīņā uzvarēs otrais,» sacīja Dūcis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka visu vēlmju sarakstu, visticamāk, nebūs iespējams piepildīt, tāpēc ir jāizvērtē prioritātes, pēc kurām vadīties, lūkojoties pēc jaunās mājvietas. «Tas, ka līdz šim daudziem iedzīvotājiem vilšanos ir sagādājusi nekustamā īpašuma tehniskais stāvoklis, norāda - iedzīvotāji nereti pakļaujas vairāk emocionālajai pusei, pilnībā neizvērtējot papildu izmaksas, ko prasīs mājokļa remonts, mēbeles, siltināšana vai citi labiekārtošanas darbi,» teica Dūcis.
«Swedbank» šogad pirmajos četros mēnešos izsniegto kredītu apmērs nekustamā īpašuma iegādei, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis par gandrīz 25%. Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, ir 59 000 eiro ar atmaksas termiņu 23 gadi. Visbiežāk mājokli iegādājas trīsdesmitgadnieki ar vidējiem ikmēneša ienākumiem no 1000 līdz 1500 eiro.
Iedzīvotāju aptauja veikta 2018.gada aprīlī sadarbībā ar «Snapshots», aptaujājot 737 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.