Finanšu ministrijas (FM) ieskaitā sociālo partneru kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešana atbilst Satversmei. FM solidaritātes nodokļa lēmumprojekta anotācijā norāda, ka, vērtējot nodokļa ieviešanu no konstitucionālo tiesību viedokļa, lai arī nodoklis ir uzskatāms par pamattiesību ierobežojumu, tā maksāšana atbilst sabiedrības interesēm, jo tas ir vērsts uz sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu.
Atsaucoties uz tiesību zinātnieku Egilu Levitu, Satversmes tiesa ir skaidrojusi jēdzienu "sabiedrības labklājība" Satversmes 116.panta tvērumā. Atbilstoši šim skaidrojumam jēdziens "sabiedrības labklājība" aptver sabiedrības kopējās materiālās labklājības aspektus, pie kuriem pieder dažādi pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības kopējo materiālo labumu palielināšanu vai pārdalīšanu starp sabiedrības locekļiem. Tāpat jēdziens "sabiedrības labklājība" aptver arī nemateriālus aspektus, kas nepieciešami pēc iespējas harmoniskākai sabiedrības funkcionēšanai," klāstīts anotācijā.
Pēc tajā paustā, augsta ienākuma darba ņēmēju un pašnodarbināto kategorijas pienākums maksāt solidaritātes nodokli uzskatāms kā noteiktas privātpersonu grupas īpašuma tiesību ierobežojums, lai nodrošinātu kopējās sabiedrības labklājības intereses. Tas nozīmē iespēju nodrošināt arī tās kopējās sabiedrības labklājības intereses (valsts aizsardzība izglītība, veselības aprūpe), kas ir arī minētās personu grupas interesēs.
Vienlaikus FM pauž, ka solidaritātes nodokļa ieviešana jāaplūko arī Satversmes 105.panta tvērumā, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un to nevar izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Tāpat pants paģēr, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu un īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
«Īpašuma tiesības nav absolūtas. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodoklis ir īpašuma tiesību kontroles pasākums. Nodoklim ir divas galvenās funkcijas - fiskālā un regulējošā. Fiskālā funkcija ir monetāri mērāms publisks labums sabiedrībai. Vispārējos nodokļu jautājumus regulē likums par nodokļiem un nodevām, bet katru konkrēto nodokļa veidu regulē atsevišķi likumi. Sagatavojot likumprojektu «Solidaritātes nodokļa likums», pēc iespējas vairāk ir ņemts vērā jau esošais regulējums, piemēram, likums par valsts sociālo apdrošināšanu u.c. Solidaritātes nodokļa regulējošā funkcija izpaužas tādējādi, ka sabiedrības interesēs tiek regulēta noteiktas privātpersonu grupas ieņēmumu joma, jo saskaņā ar likumprojektu šī nodokļa mērķis ir mazināt nodarbinātības nodokļu regresivitāti augstāka ienākuma līmeņa darba ņēmēju un pašnodarbināto kategorijai. Plašākā nozīmē solidaritātes nodokļa mērķis ir mazināt ieņēmumu nevienlīdzību un rast valsts budžetā ieņēmumus sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategoriju,» skaidrots anotācijā,
Pēc FM paustā, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tajā ietilpst tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas. Tomēr nodokļu regulējumam ir jābūt pamatotam ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Likumdevēja izšķiršanās par to, kāds nodoklis būtu samērīgs un nepieciešams, ir politikas un lietderības jautājums. Līdz ar to attiecībā uz kārtību, kādā tiek aprēķināts nodokļu apmērs, konstitucionālās kontroles tvērums ir šaurāks.
Tāpat Satversmes tiesa esot paudusi, kar regulējums, kas paredz personai pienākumu maksāt nodokli, ietilpst Satversmes 105.pantā noteikto pamattiesību tvērumā. Nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr nozīmē īpašumtiesību ierobežojumus, kā arī var būt saistīts ar citiem likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuriem jābūt samērīgiem ar leģitīmo mērķi – konstitucionāli nozīmīgu vērtību aizsardzību.
«Tomēr nodokļu maksāšanas pienākums pats par sevi neaizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības. Līdz ar to Satversmes 105.pantā noteiktās pamattiesības nav aplūkojamas atrauti no personas konstitucionālā pienākuma maksāt pienācīgā kārtībā noteiktos nodokļus. (..) Tādējādi, tā kā likumprojekts «Solidaritātes nodokļa likums» tiek virzīts valsts budžeta likumprojektu paketē, tas nepārprotami ir saistīts ar valsts budžeta likumu, jo tā pieņemšana un piemērošana ļaus nodrošināt budžeta ieņēmumu apmēru, kas no šiem prognozētajiem ieņēmumiem ļaus segt attiecīgos budžeta izdevumus Labklājības ministrijas valsts budžeta programmā «Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas»,» klāstīts anotācija.
Tā kā likumprojekts tiek virzīts valsts budžeta likumprojektu paketē, būtiska ir saikne ar Satversmes 105.panta tvēruma leģitīmo mērķi.
Vienlaikus FM norāda - vērtējot solidaritātes nodokļa ieviešanu no tiesiskās paļāvības principa, nodoklis ir vērsts uz personu nākotnes ieņēmumiem un netiks piemērots ienākumiem, ko personas, kas atbilstoši likuma nosacījumiem kļūs par nodokļa maksātājiem, saņems pēc likuma spēkā stāšanās par iepriekšējiem gadiem.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība atbalstījusi solidaritātes nodokļa ieviešanu, pret kuru asi iestājušies sociālie partneri. Tas paredz ar nodokli aplikt personu ieņēmumus, kas pārsniedz 48 600 eiro gadā. Ieņēmumi no attiecīgā nodokļa tiks ieskaitīt valsts pamatbudžetā.
Latvijas elektronisko pakalpojumu sniedzēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis norādīja, ka attiecīgā nodokļa ieviešanas gadījumā tas tiks apstrīdēts Satversmes tiesā.
Pēc FM aplēsēm, nākamajos trijos gados budžeta ieņēmumi no attiecīgā nodokļa veidos 40,9 miljonus eiro ik gadu. Šis ir viens no priekšlikumiem ieņēmumu palielināšanai valsts nākamā gada budžetā.
