Kad alkoholiskajiem dzērieniem cena veikalu plauktā pieaugs par 1,10 eiro litrā, gavilēt varēs pagrīdes ražotāji un kontrabandisti – viņu rūpalam gaidāms klientu skaita pieaugums.
Vai Latvijā tiešām atbalstīs točku biznesu?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gaidāmās nodokļu reformas kontekstā vēl joprojām atvērtas ir diskusijas par akcīzes nodokļa likmes palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem. Tas ir atbalstāmi un īstenojami laikā, kad valdībai jāmeklē resursi vairāku iecerēto reformu īstenošanai. Tomēr pašreizējais Finanšu ministrijas redzējums nerada pārliecību, ka cerētais mērķis tiks sasniegts. Iepriekšējo gadu pieredze liecina - strauji palielinot akcīzes nodokli grādīgajiem dzērieniem un līdz ar to arī cenu, ieņēmumi valsts kasē sarūk, nevis pieaug. Tai pašā laikā ir vairākas ar akcīzes nodokli apliekamās produktu grupas, kas vēl joprojām bauda privilēģijas šīs likmes piemērošanā. Diskutējot par iespējām iegūt papildu līdzekļus valstij būtisko nozaru finansēšanai, vajadzētu izkāpt no kastes un palūkoties uz jomām, ko akcīzes nodoklis līdz šim lutinājis.
Izdzer vairāk, samaksā mazāk?
No kopējā Latvijas patēriņa absolūtā alkohola izteiksmē alus veido 41%, bet, raugoties uz valsts ieņēmumiem no akcīzes nodokļa, ieguvums ir vien 19% no kopējā apjoma jeb 32,1 miljons eiro. Stiprā alkohola patēriņš absolūtā alkohola izteiksmē ir teju tāds pats un veido 43%, bet ieņēmumi no akcīzes nodokļa – 116,5 miljoni eiro. Atšķirība samaksāto nodokļu ziņā ir milzīga, un vienlaikus demonstrē potenciālu valstij iekasēt vairāk no tās dzērienu grupas, kas līdz šim bijusi priviliģētā statusā, proti - alus. Arī iecerētā nodokļu reforma plāno šo tendenci turpināt, un līdz ar to stipro alkoholisko dzērienu cena pieaugs par aptuveni 1,10 eiro litrā, bet par 0,5 litru 5% alus pudeli maksāsim vien par 0,04 eiro vairāk. Vienkārša matemātika, teiksiet. Taču likumdevējs jau daudzus gadus izvēlas to neredzēt un zaudēt reāli iekasējamus nodokļus. Bet alus ir alkohols un nodokļu plānošanā būtu jābalstās racionālos argumentos un likme jāpaaugstina līdzsvaroti.
Straujš likmes kāpums rada zaudējumus
Tiklīdz pieaug legālā alkohola cena, daļa pircēju pievēršas pelēkās ekonomikas sildīšanai jeb, vienkāršoti runājot, dodas uz točkām. Iepriekšējo gadu pieredze skaidri demonstrē – akcīzes nodokļa straujš pieaugums nav devis rezultātu. Akcīzes kāpuma negatīvo ietekmi ilustrē arī Igaunijas piemērs – kopš akcīzes nodokļa strauja pieauguma, Igauņi rūpējas par saviem maciņiem un dodas iepirkties uz blakus valstīm, arī pie mums. Nozares statistika rāda, ka par 10% no kopējā pārdotā grādīgo dzērienu apjoma un līdz ar to iekasētajiem nodokļiem varam pateikties tieši Igaunijas pierobežai. Nodokļu izteiksmē, raugoties uz grādīgo alkoholisko dzērienu segmentu, pērn Igaunijas pircēji Latvijas budžetā ienesa 8,5 miljonus eiro akcīzes nodokļa veidā un 5 miljonus eiro PVN veidā. Saglabājoties līdzvērtīgam patēriņa apjomam, šogad nodokļu ieņēmumi no Igaunijas pierobežas varētu sasniegt aptuveni 35 miljonus eiro. Strauji paaugstinot akcīzi, šie ienākumi mazināsies un, samazinoties arī vietējam legālajam alkoholisko dzērienu patēriņam, zaudēsim uz PVN, IIN un citu nodokļu rēķina. Vēl spilgtā atmiņā ir krīzes gadi, kad alkohola ražošanas nozare Latvijā samazinājās par 45%, radot ievērojamus zaudējumus vietējiem ražotājiem un arī valstij.
Jāceļ pārdomāti
Nodokļu reforma ir neizbēgama un saprotams ir akcīzes nodokļa pakāpenisks kāpums, bet tas jāpiemēro visām dzērienu grupām līdzvērtīgi un tā, lai sniegtu labumu valsts kasei, nevis kaimiņu Koļam, kas tirgo kandžu no pagultes. Tirgus dati skaidri parāda – stipro dzērienu kategorija valsts budžetā ienes krietni vairāk, nekā citas, vienlaikus ir arī ievērojami jūtīgākā pret cenu kāpumu. Nozare jau iepriekš piedzīvojusi situācijas, kad strauji pieaug nelegālā un neskaidras izcelsmes alkohola patēriņš. Lai neizjauktu tirgus līdzsvaru, akcīzes nodokļa likme visām dzērienu kategorijām jāceļ līdzvērtīgi. Ne velti pasaules zinātnieki izstrādājuši absolūtā alkohola vienību jēdzienu. Nav būtiski, vai tas iekrāsots vai balts, raudzēts vai destilēts – alkohols ir alkohols. Tāpēc akcīzes nodokļa likme jāpiemēro, balstoties uz absolūtā alkohola daudzumu
Par astoņām 0,5 litru 5% alus pudelēm valsts kasē ieplūst akcīzes nodoklis 0,90 eiro apmērā, bet par 0,5 tilpuma un 40 grādu stipru viskiju – 2,90 eiro. Abos gadījumos absolūtā alkohola daudzums ir vienāds.