RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Brīdina par «trekno gadu» pazīmēm valsts ekonomikā

TVNET/LETA 5
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais | Foto: Sintija Zandersone / LETA

Latvijas ekonomikā parādās «trekno gadu» pazīmes, tāpēc jāgatavojas iespējamajām sekām, brīdināja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais.

Viņš ceturtdien preses konferencē stāstīja, ka Finanšu ministrijas sagatavotās pozitīvās makroekonomiskās prognozes nākamajiem trim gadiem ir reālas, jo patlaban uzlabojas ārējā vide, kas rada labvēlīgus apstākļus Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā Platais brīdināja, ka optimisma atgriešanās uzņēmējdarbībā ir saistīta arī ar ekonomikas uzkaršanu.

«Patlaban ekonomika ir sabalansēta, bet nākamajos gados sagaidāma ekonomikas uzkaršana. Jau tagad ekonomikā sāk parādīties tādas pazīmes, kādas bija vērojamas «treknajos gados»,» uzsvēra eksperts.

Pēc FDP vadītāja teiktā, ekonomikas uzkaršana nozīmē arī labu ziņu darba tirgum, jo darba tirgus kļūs labvēlīgāks darba ņēmējiem. «Uzņēmumi centīsies pieņemt darbā papildu darbiniekus, kas attiecīgi radīs spiedienu uz algu palielināšanu. Visi sacentīsies, lai piesaistītu darbiniekus,» skaidroja Platais.

Tajā pašā laikā negatīvas izmaiņas gaidāmas attiecībā uz valsts budžetu. «Budžets pieaugs, bet tas nenozīmē, ka varēsim tērēt vairāk. Ekonomikai uzkarstot, ir jādomā par sabalansēta budžeta veidošanu, jāveido pārpalikums, kas jānovirza valsts parāda dzēšanai,» stāstīja Platais.

Viņš atzina, ka valsts parāds ļāva vieglāk pārdzīvot iepriekšējo ekonomisko krīzi, tomēr patlaban valsts parāda līmenis, kas ir aptuveni 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtu jāsamazina. «Rūpīgi ir jāanalizē makroekonomisko rādītāju jutīgums, lai novērstu situāciju, kāda bija 2000.gadu beigās. Ja brauksim ātri, neredzot problēmas aiz stūra, varam sagaidīt nelāgas sekas. Tāpēc jau tagad ir jāsāk domāt par to, kas notiks pēc ekonomikas uzkaršanas,» uzsvēra FDP priekšsēdētājs.

Runājot par ārējo parādu, FDP vadītājs kā piemēru minēja Igauniju, kas pieņēmusi likumu neaizņemties budžeta vajadzību segšanai. «Viņiem valsts parāds ir 8% no IKP. Viņi atļaujas nenopirkt «stiklenes» papildus klāt tam, kas viņiem jau ir. Bet, ja Latviju salīdzina ar pārējo Eiropu, tad situācija ar valsts parādu nav tik slikta. Tomēr jāsaprot, ka pie vidēji smagas ekonomiskās krīzes mēs būsim tādi paši - ar valsts parādu 60% apmērā no IKP,» stāstīja Platais.

Pēc viņa domām, Latvijai nav noteikts konkrēts mērķis valsts parāda līmenim, izņemot fiskālās disciplīnas likumā noteikto maksimālo apmēru - 60% no IKP. «Ja patlaban saka, ka līdz šim līmenim esam tālu, tad situācija strauji var pagriezties pretējā virzienā,» sacīja Platais un piebilda, ka patlaban grūti prognozēt nākamo ekonomikas krīzi, tomēr cikliski tādas iestājas astoņos vai 12-13 gados.

Platais norādīja, ka FDP uzdevums ir brīdināt valdību par riskiem, ja netiks ievērota fiskālā disciplīna. «Grūti prognozēt, vai politiķi ieklausīsies FDP analīzē. Bet ir skaidrs, ka politiski būs viegli norādīt uz ļaundariem, kas liedz tērēt vairāk,» atzina eksperts.

Jau ziņots, ka, sākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, FM ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Latvija ES Igaunija
5 Komentāri