RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kučinskis: Latvijā jūtams būtisks spiediens uz privātā sektora darba algām

TVNET/LETA
Ministru prezidents Māris Kučinskis | Foto: Zane Bitere/LETA

Valdība pašlaik neredz būtiskus draudus ekonomikas pārkaršanai, lai arī ir jūtams būtisks spiediens uz privātā sektora darba algām, otrdien LTV «Rīta panorāmā» vērtēja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Lūgts vērtēt, vai valdība pašlaik pārmērīgi nepaplašina fiskālo telpu, politiķis pauda neizpratni par šādu kritiku, jo budžeta iecerēm pašlaik esot visu koalīcijas partneru atbalsts un tas tiekot veidots tādās robežās, kādās bijis plānots. Katrā ziņā no nodokļu reformām valdība neatteiksies, piebilda valdības vadītājs.

Ministru prezidents solīja, ka valsts pārvalde iešot uz tēriņu samazināšanu. Kučinskis solīja, ka arī gada beigās pasekos līdzi valsts pārvaldes tēriņiem, kas šajā gada posmā parasti strauji aug.

Premjers domā, ka risinājumu gada nogalē augošajiem valsts pārvaldes izdevumiem varētu rast, ja tiktu noteikts, ka gada beigās ietaupītā nauda ministrijām paliek uz nākamo gadu, tādējādi nav jāiztērē gada pēdējos mēnešos.

Kā iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro.

Šodien Ministru kabinets spriedīs par ministriju papildu līdzekļu pieprasījumiem, kas iepriekš tika aplēsti 600 miljonu eiro apmērā. Finanšu ministre atzina, ka pēc iekšējo resursu pārskatīšanas šī summa nepārsniegs fiskālo telpu.

Reizniece-Ozola norādīja, ka, domājot par prioritāro pasākumu finansēšanu, ministrijas ir gatavas pārskatīt savus iekšējos resursus. «Nav runa par nelietderīgiem tēriņiem, bet gan par to, ka mainās prioritātes - tika pārskatīts piešķirtais finansējums tiem pasākumiem, kam tika piešķirts finansējums pirms diviem trim gadiem. Un rezultāts ir līdzīgs kā pagājušajā gadā – tika atrasti aptuveni 60 miljoni eiro,» sacīja ministre.

Viņa skaidroja, ka finanšu līdzekļi tika atrasti dažādos veidos, piemēram, no pasākumiem, kuros plānoto izdevumu prognozes neizpildījās un izdevumi izrādījās mazāki. Tāpat atsevišķi pasākumiem nodrošināja lielākus ieņēmumus, piemēram, fiskālajai telpai tika novirzīti ietaupītie līdzekļi par valsts parāda apkalpošanu 18,26 miljonu eiro apmērā 2018.gadā, bet 2019.gadā - 18,19 miljonu eiro apmērā. Tāpat auguši ieņēmumi no samaksātajām soda naudām par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem.

Finanšu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir identificēti pieejamie resursi kopējām valsts prioritātēm 2018.gadam 28,6 miljonu eiro un 2019.gadam 25,4 miljonu eiro apmērā.

Papildus tam atbilstoši valdības apstiprinātajam izdevumu pārskatīšanas tvērumam, tai skaitā pārskatot 2014.-2016.gadā piešķirto finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām, neatliekamajiem pasākumiem un citiem prioritārajiem pasākumiem, ir identificēti ministriju iekšējie resursi 2018.gadam 52,5 miljonu eiro un 2019.gadam - 47,6 miljonu eiro apmērā. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā identificētos iekšējos finanšu resursus nozaru ministrijas jau izmanto vai vidējā termiņā izmantos nozares aktuālo prioritāšu finansēšanai.

Pārskatot ministriju izdevumus, 2016.gadā tika identificēti pieejamie resursi 2017.gadam un 2018.gadam 61,3 miljona eiro apmērā ik gadu. Minētie rezultāti ir ieviesti lielākā apmērā, nekā sākotnēji konstatēts.

«Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana atbilst labākai starptautiskajai praksei un ir gandarījums, ka tas sekmīgi tiek iedzīvināts arī Latvijā. Izdevumu pārskatīšanas process ir atklāts un īpaša uzmanība tiek pievērsta budžeta atklātībai un pieejamībai nodokļu maksātājiem,» piebilda Finanšu ministrijā.

Māris Kučinskis Valsts pārvalde Dana Reizniece-Ozola
0 Komentāri