Šis gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs.
LDDK: 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā.
LDDK arī atgādināja, ka šā gada laikā konfederācija ir strādājusi pie tādiem jautājumiem, kā piemēram, akcīzes preces, ar muitu saistītais regulējums, loģistikas un transporta nozare, informācijas tehnoloģiju nozares, maksātnespēja, energoefektivitāte, sodu sistēma un tās piemērošana, azartspēļu regulējums, finanšu sektors, ēnu ekonomika, regulēto nozaru jautājumi, ieguves rūpniecība, apsardzes darbības joma, mežsaimniecība, būvniecība, obligātā iepirkumu komponente (OIK), nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpes finansējums un nodokļu politika.
LDDK arī uzsvēra, ka šā gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un septiņas paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā. Sociālie partneri un valdības pārstāvji šajā situācijā spēja rast iespējami labākos risinājumus. NTSP sēdēs tika panāktas vienošanās, gan apstiprinot jaunās nodokļu pamatnostādnes, gan sagatavojot nodokļu reformas likumprojektu paketi un valsts budžeta projektu, gan arī izstrādājot jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Šajā kontekstā darba devēji atzinīgi vērtē, ka veselības nozarei nākamgad piešķirs papildu 205 miljonus eiro un kopējais nozares budžets pirmo reizi vēsturē pārsniegs vienu miljardu eiro.
«Esam ieinteresēti ilgtermiņā vērstos risinājumos, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspējas attīstību nākotnē. Uzskatām, ka viens no būtiskiem valsts ilgtspējas stiprināšanas faktoriem ir kāpināt veselības aprūpes valsts budžeta finansējumu un absolūti nepieciešams solis bija paaugstināt mediķu atalgojumu. Savukārt, lai noturētu IKP pieauguma tempu arī turpmāk, valsts pārvaldes darba kārtībā jābūt arī tādām prioritātēm, kā obligātā iepirkuma izmaksu samazināšana un elektroenerģijas cenu kāpuma novēršana, lai samazinātu uzņēmēju izdevumus un iedzīvotāju maksājumus,» uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LDDK ieskatā nākamajā gadā vēl lielāka uzmanība jāpievērš efektīvai līdzekļu apsaimniekošanai - apdomīgi investējot un piesardzīgi izlietojot valsts budžeta līdzekļus. Tai skaitā jāturpina valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību funkciju pārskatīšana, lai jau tuvākajā nākotnē paaugstinātu publiskās pārvaldes darbības efektivitāti un to sniegto pakalpojumu kvalitāti, nepalielinot valsts budžeta izdevumus. Piemēram, elektrības sadārdzinājums OIK dēļ daudzus gadus ir bijis nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei pakļautajām Latvijas ekonomikas ražošanas nozarēm un investīciju piesaistei. Tādēļ nākamajā gadā jāpanāk efektīva un ilgtspējīga OIK izmaksu samazināšana elektroenerģijas lietotājiem. Darba devējiem un atbildīgajām institūcijām jāveido pilnvērtīga diskusija, lai pieņemtu pragmatiskus lēmumus.
LDDK ieskatā viens no gada svarīgākajiem notikumiem bija nodokļu reforma. Vairāk nekā gadu ilgā komplicētā un intensīvā darbā, valdība un sociālie partneri vienojās par visai sabiedrībai un tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu kompromisu. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas nodokļu politikā tika izstrādāta vērienīga reforma. Lai celtu uzņēmumu konkurētspēju un nodrošinātu investīciju pieaugumu, ieviesta 0% likme reinvestētajai, nesadalītajai uzņēmumu peļņai, uz ko darba devēji uzstāja. Nodokļu reformas ietekmē izstrādāts un pieņemts Veselības aprūpes finansēšanas likums. Palielinot VSAOI likmi 1% apmērā, tiks nodrošināts pieaugums medicīnas darbinieku algām, kā arī uzlabosies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Likumā arī iekļauts, ka veselības aprūpes finansējumam 2020. gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Starp galvenajiem darbiem minama arī LDDK sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību uzsāktā iniciatīva, lai veicinātu nozaru koplīgumu noslēgšanu. Ģenerālvienošanās ietvaros darba devējiem un darba ņēmējiem ir iespēja vienoties par vairākiem būtiskiem apstākļiem, kā piemēram, darba samaksa un prēmijas, darba un atpūtas laiks, papildatvaļinājums, sociālās garantijas, apdrošināšana, izglītība un citiem. Noslēdzot ģenerālvienošanos, tiek noteikta konkrētās nozares minimālā atalgojuma likme, kas var pārsniegt valstī noteikto minimālo algu, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku un aplokšņu algu saņēmēju īpatsvaru.
Darba devēju skatījumā pozitīvi vērtējams tas, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps šogad ir viens no straujākajiem Eiropā, IKP pieaugumam sasniedzot 4,2%.