Patēriņa cenu līmeni janvārī ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas, norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.
EM: Patēriņa cenu līmeni janvārī ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa atzina, ka pēdējos gados janvārī novērota ļoti zema inflācija vai cenu kritums, kam pamatā bija pasaules cenu samazināšanās. Šogad inflāciju ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas.
«Lielākā palielinošā ietekme janvārī bija ar mājokli saistītiem pakalpojumiem - par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana. Cenas palielinājās arī cietajam kurināmajam,» teica Šnīdere.
Degvielai cenas janvārī palielinājās par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai ietekmēja akcīzes nodokļa palielināšana, savukārt pasaules naftas cenu kāpuma ietekmi mazināja ASV dolāra vērtības kritums attiecībā pret eiro. Janvārī pasaules naftas cenām turpinājās kāpums - mēneša laikā tās vidēji pieauga par 7%. Mēneša pirmajā pusē tās pieauga līdz 70 ASV dolārus par barelu un praktiski saglabājās nemainīgas līdz mēneša beigām, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014.gada decembra. Pasaules naftas cenu kāpumu janvārī veicināja ASV dolāra vērtības kritums un jēlnaftas rezervju samazināšanās ASV, kā arī saspīlējumi starp naftas ražotājvalstīm.
Pēc EM ekspertes teiktā, palielinoša ietekme janvārī bija arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, mājokļa iekārtai, ambulatoriem pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un autotransporta apdrošināšanai, kas kopā kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.
Lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem - samazinājums par 9,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,6 procentpunktiem un bija straujākais kritums janvāra mēnesī kopš 90.gadu sākuma.
«Pārtikai janvārī cenas samazinājās par 0,1%. Pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Šogad cenu kritumu ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa samazinājums un attiecīgi lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem. Savukārt cenas pieauga gaļai un zivīm. Arī pasaules pārtikas cenas janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri praktiski saglabājās nemainīgas. Cenas straujāk samazinājās piena produktiem un cukuram, bet nozīmīgs cenu kāpums bija vērojams graudaugiem,» stāstīja Šnīdere.
2018.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 2%, bet gada vidējā inflācija bija 2,9%. EM eksperte prognozēja, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017.gadā vērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2017.gada janvāri - inflācija bija 2% apmērā.