Brigmanis: Rimšēvičam pašam jāizšķiras par savu tālāko darbību kā Latvijas Bankas prezidentam

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Pašreizējā situācijā Ilmāram Rimšēvičam pašam jāizšķiras par savu tālāko darbību kā Latvijas Bankas prezidentam, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

ZZS pašlaik nepaudīs viedokli, vai Rimšēvičam ir vai nav jādemisionē, skaidroja politiķis. Brigmanis arī vērsa uzmanību uz to, ka saskaņā ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (V) teikto Rimšēvičam tiesībsargi plāno piemērot drošības līdzekli saistībā ar liegumu pildīt Latvijas Bankas vadītāja pienākumus.

Viņš izteicās, ka tagad politiķiem ir viegli vākt sabiedrības atbalsta dividendes, prasot Rimšēviča demisiju. Reizē Brigmanis šo domu neattiecina uz Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) pausto pozīciju, jo viņi savu pozīciju pauž atbilstoši saviem kā amatpersonu statusiem.

ZZS līderis norādīja, ka nemaina savu iepriekš līdzīgos gadījumos pausto pozīciju, ka par cilvēka vainu var lemt tikai tiesa. Reizē politiķis akcentēja, ka notikušais viņam ir pārsteigums, jo Rimšēviča profesionālo darbību viņš vērtē diez gan augsti.

Kā ziņots, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā preses konferencē paziņoja Korupucijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.

Lieta neesot saistīta ar kredītiestādēm, kas pašreiz darbojas Latvijā - ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par «ABLV Bank» darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku, norādīja Straume.

Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tostarp neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo «Trasta komercbanku», saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms.

KNAB sāktajā kriminālprocesā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no VP izolatora atbrīvoja.

Rimšēviču nav lūgts apcietināt, bet viņam piemērota drošības nauda 100 000 eiro apmērā, kas jau ir iemaksāta, iepriekš skaidroja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, prognozējot, ka Latvijas Bankas prezidentu pirmdienas pirmdienas vakarā atbrīvos no VP izolatora.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvērusi, ka Rimšēvičam, vismaz laikā, kad KNAB lietu izmeklē, Rimšēvičam vajadzētu nolikt amata pilnvaras.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu