Igaunijas bankām nav būtiskas saistības ar «ABLV Bank», tāpēc nav gaidāms, ka ar šo Latvijas banku saistītie riski varētu tikt pārnesti uz Igaunijas finanšu sektoru, paziņojusi Igaunijas Finanšu inspekcija, piebilstot, ka tā cieši seko notiekošajam Latvijas finanšu jomā.
«Bankas Igaunijā ir labi kapitalizētas un tām ir stingrs finanšu pamats. Banku iestādes Igaunijā, kas specializējas riskantu klientu nerezidentu apkalpošanā, ir Finanšu inspekcijas interešu lokā kopš 2014.gada. Kopš tā laika inspekcija analizē ar sektoru saistītos riskus un veic atbilstošas pārbaudes, lai noskaidrotu draudus,» sacīts Igaunijas Finanšu inspekcijas paziņojumā.
«Tādēļ nerezidentu daļa [Igaunijas banku klientu vidū], kas agrāk bija 20%, ir sarukusi līdz 11-12%. Darbs šajā sfērā turpinās,» teikts paziņojumā.
Tajā uzsvērts, ka Igaunijas Finanšu inspekcija «uzmanīgi seko patlaban Latvijā notiekošajam».
«Igaunijas bankām nav nekādas pamanāmas saistības ar «ABLV Bank«. Tas nozīmē, ka tās finanšu riski netiks pārnesti uz Igauniju,» piebilsts paziņojumā.
Finanšu inspekcija uzrauga Igaunijas bankas, apdrošināšanas kompānijas un citus finanšu pakalpojumu jomā strādājošos uzņēmumus.
Jau vēstīts, ka arī Lietuvas centrālā banka iepriekš paziņojusi, ka «ABLV Bank» finansiālās problēmas neietekmēs Lietuvas finanšu sistēmu.
«Ietekmes uz Lietuvas finanšu sistēmu nav. Bankai «ABLV Bank» Lietuvā nav bijis pārstāvniecības vai filiāles, tādēļ Lietuvā tā nav pieņēmusi noguldījumus ne no uzņēmumiem, ne iedzīvotājiem,» ziņu aģentūrai BNS atsūtītajā komentārā norādījis Lietuvas Bankas Uzraudzības dienesta vadītājs Vītauts Valvonis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
ECB norādīja, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi «ABLV Bank» ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
