«Eurostat»: Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai veido 12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2016.gadu.

Zemāki nekā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 11,6% no IKP, Lietuvā (11,2%) un Īrijā (9,9%). Tālāk seko Čehija (12% no IKP), Bulgārija (12,7%), Igaunija (13,5%) un Kipra (13,8%).

Tāds pats finansējums sociālajai aizsardzībai kā Latvijā ir arī Maltā.

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Somijā (25,6% no IKP), Francijā (24,4%), Dānijā (23,4%), Austrijā (21,6%) un Itālijā (21,1%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2016.gadā bija 19,1% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas. ES tie veido 10,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (16%), Somijā (13,7%), Francijā un Itālijā (abās valstīs 13,5%) un Austrijā (13%). Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (3,5%), Lietuvā (5,9%), Kiprā (6,2%) un Nīderlandē (6,7%). Latvijā un Igaunijā tie veido 7,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem.

Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 2,7% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Dānijā (4,6%), Nīderlandē un Zviedrijā (abās valstīs 4,2%), kā arī Beļģijā (3,5%), bet vismazākais tas bijis Bulgārijā (0,2%) un Kiprā (0,5%). Latvijā un Igaunijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 2,2% no kopējiem pabalstu izdevumiem, bet Lietuvā tie bija 3,1%.

Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 1,7% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Dānijā (4,5%), bet vismazākais - Grieķijā (0,6%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 1,2% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 1%, bet Igaunijā - 2,5%.

Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 1,3%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 2,6% Somijā, bet mazākajam - 0,1% Bulgārijā. Latvijā un Lietuvā šim mērķim izmaksāti 0,5% no kopējās pabalstu summas, bet Igaunijā - 1,2%.

Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu