Bankas neziņos par kontā iemaksātiem 1000 latiem (137)

“Ideja bija tāda – iegūt papildu ziņas, lai varētu cīnīties pret nereģistrēto uzņēmējdarbību un aplokšņu algām. Pret to mums nekas nav pret. Bet mēs pierādījām, ka pats fakts, ka mēneša laikā cilvēks savā kontā iemaksā 1000 latu, caur bankomātu vai tieši bankā, absolūti nav vienīgā un drošā pazīme, ka šī nauda nākusi no aploksnēm vai nereģistrētās uzņēmējdarbības,” intervijā portālam TVNET teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Godīgs internetbankas lietotājs

Kā piemēru viņš minēja cilvēku, kurš 1000 latu no depozīta izņem vienā bankā, bet nogulda otrā bankā, kur ir par procentpunktu lielākas likmes. “Par šādu darījumu būtu jāinformē. Ko tas dod?” viņš retoriski jautāja.

Banku pārstāvis turpināja: “Arī šodien daudzos uzņēmumos algu maksā skaidrā naudā. Tajā pašā laikā cilvēki izmanto internetbanku. Lai izmantotu internetbanku, vienmēr kontā jābūt naudai. Ja viņam nav algas konta šajā bankā, bet viņš izmanto internetbanku citā bankā, jo tā liekas pieņemamāka, viņš regulāri pats papildina savu kontu.”

“Būs daudz tādu darījumu, kuri neliecina par to [ka nauda iegūta nelegāli]. Un tad ir jautājums – ko tad darīs VID? Vai tas sauks šo cilvēku un mēģinās skaidrot? To nevar darīt,” Tverijons teica.

Pusmiljons par programmām

Pēc viņa teiktā, jaunā VID iecere “pēc būtības neko nedod”, taču tas prasītu no bankām lielus pārprogrammēšanas darbus, kas maksātu daudz naudas. “Mēs tikko piespiedu kārtā bijām spiesti šādus ieguldījumus veikt decembrī, lai nodrošinātu tās funkcijas, ko bankām uzlika sakarā ar izmaiņām iedzīvotāju ienākumu nodoklī,” viņš teica.

Kā piemēru banku pārstāvis minēja depozītu procentu aplikšanu un pārskaitīšanu budžetā. “Tas prasīja milzīgu kapitāla ieguldījumu .. nepagāja ne divi, trīs mēneši, un atkal pārprogrammēšana."

Katrai bankai šāda pārprogrammēšana maksā aptuveni 20 tūkstošus eiro. Kopumā visām 25 Latvijā strādājošajām bankām tas izmaksātu pusmiljonu.

Lieks darbs tiesībsargiem

Treškārt, iecerētie grozījumi ar nostādni, ka darījumi 1000 latu apjomā, iespējams, ir saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, paredzētu, ka "tādi darījumi būtu uzskatāmi par paaugstināta riska darījumiem un bankām būtu jānodarbojas ar paaugstināta riska klientu izpēti,” viņš skaidroja.

Patlaban bankām likumsargiem jāziņo par darījumiem, kuri pārsniedz tikai 40 tūkstošus latu. Taču priekšlikums paredzēja, ka jāinformē arī par 1000 latu ieskaitījumu. “Jautājums – kāda ir kapacitāte? Kas šo informāciju apstrādās? Kāpēc ir jādara lieks darbs attiecībā uz šiem klientiem, kuriem nav nekādas naudas atmazgāšanas, ne izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, bet par viņiem būtu jāpēta un jāziņo?” banku pārstāvis jautāja.

Pusotrs tūkstotis par tūrisma braucienu

Kā ceturto argumentu Tverijons minēja to, ka nav skaidrs, kādēļ VID jāziņo par 1000 latu iemaksu bankas kontā, taču vienlaikus Ieņēmumu dienests nav jāinformē, piemēram, par dārga ceļojuma iegādi vai darījumiem nekustamā īpašuma tirgū.

“Kāpēc uz bankām attiecināt, bet uz pārējiem ne? Nav loģikas. Tas liecina, ka laikam līdz galam viss netika pārdomāts," viņš teica.

“Jautājums – kur šeit loģika? Ja valsts uzskata, ka šie skaidras naudas darījumi jāierobežo, tad vajadzētu to risināt savādāk. Piemēram, pieņemt izmaiņas, kas maksimāli ierobežotu skaidras naudas izmantošanu norēķinos un aizliegtu kaut kādus pirkumus skaidrā naudā, kā tas šodien ir nekustamo īpašumu tirgū,” asociācijas vadītājs sacīja.

Ar šiem argumentiem bankām izdevies pārliecināt arī valsts pārstāvjus, un tādēļ panākta vienošanās, ka bankām tomēr nebūs jāinformē VID par šīm iemaksām. “Kopsaucējs bija tāds, ka šāda ideja nav atbalstāma,” Tverijons rezumēja.

Portāls TVNET jau vēstīja, ka VID vēlas informāciju no kredītiestādēm par skaidras naudas iemaksām bankas automātos virs 1000 latiem. VID informēja, ka pirmās ziņas par to, ka strauji pieaug skaidras naudas iemaksu apjomi kredītiestāžu kontos, tikušas saņemtas pērn oktobrī. Tad VID Finanšu ministrijai ierosinājis veikt izmaiņas likumā, jo kontroles pasākumu veikšanai nodokļu administrācijai jāzina, kas minētās iemaksas veic, kā arī jāzina, kas tie ir par naudas līdzekļiem.

Pēc VID norādītā, informācija bankām būtu jāsniedz par iemaksām virs 10 000 latu trīs mēnešu laikā vai arī par vienreizēju iemaksu, kas pārsniedz 1000 latus.