Šā gada pirmajā ceturksnī izmaksātais atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, pieaudzis par 73%, liecina jaunākie dati. Savukārt pieteikto atlīdzību statistika par zādzībām no mājokļiem pēdējos gados norāda – pavasarī rūpēs par savu īpašumu nereti kļūstam izklaidīgāki.
«Pavasara siltās dienas, kuras bieži izvēlamies baudīt ārpus pilsētas pie dabas, diemžēl aktīvi izmanto arī garnadži. Ne visos nekustamā īpašuma apzagšanas gadījumos lielākie zaudējumi apdrošinātajam tiek nodarīti, nozogot tam piederošo mantu. Bieži ielaušanās vai tā mēģinājuma rezultātā nopietnākie postījumi finansiālā izteiksmē tiek nodarīti pašam dzīvoklim vai privātmājai – ārdurvis tiek uzlauztas tā, ka pēcāk jāmaina ne tikai slēdzene vai vērtne, bet viss durvju bloks, tiek bojāti logi, gan veicot urbumus tajos, gan sabojājot stikla paketes un vērtnes daļu. Tāpat zādzības procesā tiek nodarīti postījumi grīdas klājumiem, kāpnēm, sienām, mēbelēm un pat santehnikai,» pieteikto atlīdzību gadījumus komentē apdrošināšanas eksperte Līga Bogdanova, norādot, ka nopietnus šķēršļus iekļūšanai īpašumā profesionāliem zagļiem nespēj sagādāt ne ārdurvju kods vai aizslēgta kāpņu telpa, ne arī stiklots balkons.
Apdrošināšanas sabiedrību atlīdzību dati liecina, ka, ielaužoties mājokļos, zagļi paņem ne tikai dārgas, bet arī praktiskas lietas, piemēram, putekļsūcējus, tējkannas, elektriskos radiatorus. Reģistrētas arī sienas plauktu, binokļa un alkohola zādzības. Tāpat zog arī zīmolu apģērbus, apavus un aksesuārus. Iecienīta ir ne tikai dzīvojamo telpu, bet arī pagrabu, garāžu, saimniecības ēku un dažādu pieliekamo pārmeklēšana, līdzi paņemot gan sporta inventāru, gan zāles pļāvējus, zāģus un citu vērtīgu tehniku, gan vienkāršus darbarīkus, piemēram, āmurus un grābekļus.
«Raugoties uz īpašuma apdrošināšanas tendencēm kopumā, redzam, ka ar katru gadu Latvijas iedzīvotāju izpratne par apdrošināšanas pakalpojumiem un to nepieciešamību savas finanšu stabilitātes nodrošināšanai uzlabojas. Cilvēki vēlas sevi pasargāt ne tikai no lieliem zaudējumiem, kādi rodas, piemēram, ugunsnelaimē, bet novērtē arī finansiālu drošību mazākās ķibelēs, piemēram, gadījumos, kad apgāzies trauku skapis, bērnu sasists TV vai no auto salona nozagta somiņa. Gandrīz nemaz vairs nesaskaramies ar klientiem, kuri uzskata, ka apdrošināšana ir nepieciešama tikai «ķeksim», lai izpildītu hipotekārā kredīta formalitātes. Vienlaikus jāatzīst, ka rūpēs par savu īpašumu aizvien vēl krietni atpaliekam no vidējiem rādītājiem Eiropā,» norāda L.Bogdanova.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem šogad pirmajā ceturksnī Latvijā kopumā reģistrēti 818 zādzību gadījumi, no kuriem 82% bijuši dzīvokļos, bet 18% – privātmājās. Salīdzinot ar pērnā gada identisku periodu, zādzību skaits par 12% palielinājies tieši dzīvokļos.
Eksperte arī norāda, ka sabiedrībā valda maldīgs priekšstats par mājokļa apdrošināšanas dārdzību. Piemēram, vidēja izmēra divistabu dzīvoklim daudzstāvu ēkā apdrošināšanas polise izmaksā vien ap 60 eiro gadā, turklāt maksājumus iespējams dalīt pa mēnešiem.
Materiālu sagatavoja apdrošināšanas sabiedrība «BALTA».
Atgādinām:
