Premjers pagājušā nedēļā bija aizņemts ar svinību tortes rotāšanu: kā nekā nu viņš uzstādījis valdības vadītāja - ilgdzīvotāja rekordu. Devāmies pie bijušajiem premjeriem, lai noskaidrotu, kā viņi vērtē šo maratonu un kas viņuprāt ļāvis Dombrovskim tik ilgi noturēties politiskajā trasē.
Ekspremjeri par Dombrovski jeb vēlos redzēt saniknotu lāci! (75)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vērtējot pēc amatā pavadīto dienu skaita, Valda Dombrovska premjerēšana ir veiksmes stāsts. Šonedēļ apritēja 1633. diena, kopš Dombrovskis sēdās premjera krēslā, līdz ar to viņš ir pārspējis visus demokrātiski ievēlētos valdību vadītājus neatkarīgās Latvijas vēsturē,
tagad priekšā ir tikai Kārlis Ulmanis.
Šis ir vērā ņemams sasniegums Latvijas tradicionāli ļoti mainīgajā politiskajā vidē. Nav šaubu, ka pēc šā maratona noslēgšanās būs pašsaprotami pieminēt Dombrovska laikus vai Dombrovska ēru.
Uzdevums noturēties premjera postenī nav vienkāršs
Valdības vadītāju ieceļ Saeima, un tās atbalsts ir nepārtraukti jāsaglabā. Jāiekaro arī vēlētāju uzticība. Tas viss, protams, jāizdara politisko intrigu un visdažādāko interešu grupu sadursmju krustugunīs. Kāpēc tieši Dombrovskis izrādījies «premjers - ilgdzīvotājs», uz šo jautājumu vislabāk var atbildēt tie, kuri savulaik paši strādājuši Ministru prezidenta darba kabinetā. Vērtēt premjeru piekrita seši ekspremjeri - Andris Bērziņš, Aigars Kalvītis, Indulis Emsis, Vilis Krištopans, Valdis Birkavs un Māris Gailis.
/nginx/o/2018/07/16/9814647t1h0f85.jpg)
Ekspremjeri: Dombrovskis ir kā līdzsvarots lācis, kam nekas nepielīp
«Tā ir tā spēja nestrebt karstu putru, kas bija raksturīga veselam lērumam Latvijas premjeru,» veiksmes formu nosauc Andris Bērziņš. Arī Indulis Emsis uzsver Dombrovska spēju pieņemt lēni un mierīgi lēmumus - viņš viņu nosauc par izteikti līdzsvarotu cilvēku. Tikmēr Aigars Kalvītis Dombrovski salīdzina ar sevi: «Es droši vien biju daudz asāks savos lēmumos!» Bet Krištopans premjeru nodēvē par konformistu. Daiļrunīgāk izsakās Valdis Birkavs: «Viņa noslēpums ir gulēt ziemas miegā. Lāči ziemā guļ un uzkrāj taukus! Un tomēr es gribētu redzēt viņu ne vairs lāča miegā, bet kā saniknotu lāci!»
«Iemācījies vadīt valsti tā, lai pašam nekas nepieliptu,» tā Dombrovska vadīšanas stilu nodēvē Māris Gailis.
Kļuvis daudz pašpārliecinātāks
Valdis Dombrovskis stājās amatā 2009. gadā, kad Latvijā plosījās finanšu krīze. Politikas vērotāji un valdības sēžu apmeklētāji nav nepamanījuši, ka premjers nav zaudējis savu vēsumu un atturīgumu, taču kļuvis krietni pašpārliecinātāks. Pret saviem ministriem viņš ir korekts, taču daudz asāks un kritiskāks nekā iepriekš.
Izkopis un noslīpējis tehniku, kā izvairīties no neērtiem jautājumiem
saziņā ar žurnālistiem.
Sākums nebija daudzsološs. Pēc Dombrovska pirmās valdības apstiprināšanas viņš līdz pašvaldību vēlēšanām atlika lēmumu par valsts izdevumu apcirpšanu. Premjers minstinājās, nespējot izvēlēties pareizāko risinājumu. Valdībā nācās ierasties Valsts prezidentam Valdim Zatleram, un lēmumu par pensiju samazināšanu ministri pieņēma, tuvojoties pusnaktij.
«Jaatzīst, ka pieņemtie lēmumi ir ļoti nepopulāri un skar gandrīz visas jomas, tomēr jebkuras citas alternatīvas valdībai būtu daudz negatīvākas,» senāk izteicās Dombrovskis.
Vēlāk Dombrovskim deva triecienu Satversmes tiesa, atzīstot šo lēmumu par antikonstitucionālu. Tomēr pēc šīm ugunskristībām premjers sāka rīkoties aizvien izlēmīgāk, un iedzīvotāji viņa krīzes pārvarēšanas skarbās metodes pārsvarā klusējot akceptēja, lai gan vēl nesen bija notikuši 13. janvāra grautiņi, kas lielā mērā izraisīja Ivara Godmaņa valdības krišanu.
«Mēs Godmani visi labi atceramies, un viņa teiciens - būs vēl sliktāk un tas ir tikai sākums - ir ļoti sen pazīstams jau no Godmaņa krāsniņu laikiem. Un cilvēki viņu uztvēra kā tādu vadītāju, kurš krāsas sabiezina un ne visam var noticēt, kam viņš saka,» atceras Emsis.
Dombrovskis bija atšķirīgs vadītājs, kurš
savā retorikā izvairījās piesaukt, piemēram, tādus vārdus kā «katastrofa».
«Tās ir īpašības, kas noderēja krīzes laikā - viņš ir nosvērts, viņš ir grūti izkustināms, katrā gadījumā viņš neuzsprāgst. Viņu saukā par grāmatvedi, par sausiņu, un kā citādi tikai ne. Nu, acīmredzot arī postkrīzes situācijā tādas īpašības ir noderīgas. Katrā gadījumā viņš iznāca kā uzvarētājs,» domā Gailis.
Triku novelt atbildību uz citiem Dombrovskis tagad izmanto regulāri
Krīzes laikā Dombrovskis savus lēmumus vienmēr pamatoja ar iepriekšējo valdību nesaprātīgo politiku. Triku novelt atbildību uz citiem Dombrovskis tagad izmanto regulāri. Kad kļuva zināms, ka valsts uzņēmumos nesamērīgi pieaugušas algas, premjers kritizēja savus ministrus. Kad kļuva zināms, ka valsts uzņēmumos iekārtoti «Vienotības» biedri, premjers aicināja šos jautājumus uzdot pašām kapitālsabiedrībām. Līdzīgu taktiku viņš izmanto, kad runa ir par lielajām valsts problēmām.
«Valdis Dombrovskis ļoti labi ir mācējis apiet asos stūrus, jo tāpat politikā jau notiek tas pats, kas notika pirms 10, 15 vai 20 gadiem. Piemēram, «Latvijas ceļš», kad bija pie varas, lika savus cilvēkus ostās, lidostās, visur kur citur, ja, tagad to pašu dara «Vienotība». Bet tas kaut kā neattiecas uz Valdi Dombrovski,» salīdzina Krištopans.
Noturēties amatā palīdzot arī tas, ka viņu uzskata par godīgu cilvēku
«Kādreiz padomju laikā tantuki teica - nu, lai ir, ka tikai karš nebūtu. Tagad arī - kaut vai Dombrovskis, ka tikai viņš nezog. Ja tas ir tas galvenais kritērijs, tad OK, ja,» izsakās Krištopans.
Birkavs Dombrovski salīdzina ar Anatoliju Gorbunovu: «Dombrovskim piemīt tās īpašības, kas savā laikā piemita Anatolijam Gorbunovam. Pietiekoši tīri cilvēki savās domās un uzdevumos. Un pārējie jau to jūt.
Viņš ir pietiekoši simpātisks, viņš ir mierīgs, viņš ir nosvērts,
ap viņu nevirmo nekādi skandāli, kaut kas pavirmojās, bet nepieķērās, nepielipa.»
Mūsdienās premjeram varbūt ir jābūt tikai veiksmīgam administratoram?
«Politiskais process ir palicis nedaudz savādāks. Ja, teiksim, līdz 2000. gadu otrajai pusei politikā dominēja milzīga konkurence un cīņa starp ekonomiskajiem grupējumiem, ekonomiskajām interesēm. Bija privatizācija. Līdz ar to katra liela valsts uzņēmuma privatizācijas mēģinājums bija valdības krišana, vai jaunas izveidošana, bet šobrīd šie procesi visi ir beigušies. Nedaudz savādāks varbūt politiskais darbs, viņš vairāk ir administratīvs. Un līdz ar to varbūt mazāk politiski jūtīgs,» domā Kalvītis.
Dombrovskis kā administrators par saviem diviem galvenajiem mērķiem izvirzīja budžeta sabalansēšanu un eiro ieviešanu. Gan viens, gan otrs viņam izdevies. Pats reiz atzinis, ka, viņaprāt, premjera darbs nemaz tik daudz neatšķiroties no finanšu ministra darba. Citus jautājumus Dombrovskis mēdz uztvert kā uzmanības novēršanu no galvenā, straujas reformas viņš no saviem ministriem neprasa. Bieži pat distancējas un ar skepsi raugās uz aktīvāko valdības locekļu iecerēm.
«Attīstības lietas ir stabilitātes vārdā pakļautas zināmai stagnācijai. Un tas nebija citu premjeru darbības laikā, attīstības lietas bija priekšplānā. Bija tāds kā barjerskrējiens, šis izskatās pēc soļošanas maratona. Latvija tika ievietota ledusskapī. Protams, ja jūs ievietojat tautsaimniecību ledusskapī, jūs nevarat gaidīt, ka tur būs milzīga attīstība. Tajā pašā laikā ledusskapī orgānus var ilgi saglabāt,» salīdzina Emsis.
Tomēr Dombrovskim konkurentu nav
Bijušie premjeri atminas, ka viņi savas darbības laikā sajutuši pakausī elpu no vēl vismaz trim četriem Ministru prezidenta amata tīkotājiem. Dombrovskim līdz šim neviens reālu izaicinājumu nav metis. Ar viņu priekšgalā «Jaunais laiks» no nevarīga politiskā spēka dziļā opozīcijā transformējies sistēmiskajā varas partijā «Vienotība», kas dažkārt pragmatiska aprēķina vārdā nebaidās būt fleksibla saistībā ar sevis sludināto principu ievērošanu. Ar Dombrovski uz plakātiem «Vienotība» veiksmīgi startējusi jau divās Saeimas vēlēšanās, un valdības vadītājs gatavojas doties vēlēšanu cīņā arī nākamgad. Ekspermjeri atzīst - pašlaik šķiet pavisam reāli, ka
Dombrovskis varētu vadīt valsti arī nākamos četrus gadus.
Tomēr šā gada budžeta sarunās jau izgaismojies, ka Dombrovska koalīcijas partneri Nacionālā apvienība un Reformu partija ir satuvinājušies, jo nav pārāk apmierināti ar sev iedalīto mazo brāļu lomu. Šādas situācijas premjeram gan nav svešas, un tās vienmēr var atrisināt, panākot uz stabilitāti vērstu kompromisu.