Latvija kā ES prezidējošā valsts: cik tas mums izmaksās? (22)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Līdz Latvijas prezidentūrai Eiropas savienības padomē atlicis mazāk par trim mēnešiem. Tas būs pusgads, ko diplomāti sauktu par «lielisku iespēju», kas rīdziniekiem sarūpēs ne vienu vien papildu sastrēgumu gaišā dienas laikā, bet ko tas nozīmēs tiem, kas būs atbildīgi par simtiem pasākumu un augsto viesu uzņemšanu? Vai beidzot ir zināms, cik tas kopumā izmaksās? Un vai prezidentūras pārrraudzībai tiks veidots īpašo uzdevumu ministra amats? Un kādi mājasdarbi, turklāt angļu valodā, tagad steigšus jāpilda tiem, kas nedrīkst sajaukt Briseli ar Briseles kāpostiem?

200 dažādi pasākumi, tostarp augsta politiska līmeņa sanāksmes, 25 tūkstoši ārvalstu viesu, aptuveni 700 žurnālistu. Tas viss Latviju sagaida pēc nepilniem trīs mēnešiem, kad kļūsim par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti. Pirmie augstie viesi klāt būs jau janvāra sākumā. Kopīgu sēdi Gaismas pilī noturēs 27 eirokomisāri un Ministru kabinets. Visi kā viens uzsver: jauno ministru kompetence šoreiz būs īpaši svarīga.
«Piekrītu pilnīgi prezidentam, kurš arī teica, ka pamatā šiem cilvēkiem jābūt gan ar izpildvaras pieredzi, gan ar zināmu pieredzi savā nozarē,» uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Šajā valdībā ir svarīgi paņemt labākos no labākajiem, protams, ir liels jautājums, vai politiski izdosies ko tādu īstenot. Ja neizdosies, tad atvainojos, bet paši vainīgi,» secina politoloģe, «Providus» pētniece Iveta Kažoka.

Jaunajiem ministriem simts dienu ieskriešanās laiks šoreiz netiks dots

Viņiem uzreiz būs jāsēžas teju skolas solā un īsā termiņā angļu valodā jāapgūst specifiski Eiropas Savienības jautājumi.
«Zibenīgi, zibenīgi. Zibenīgi būs jāapgūst Eiropas Savienības jautājumi. Ministriem ir sagatavoti īsi, es ceru, ka palīdzīgi sagatavošanas kursi. Mēs esam izvēlējušies britu valdības konsultantus, kas ir arī citām prezidentūrām, citām prezidējošām valstīm palīdzējuši sagatavoties,» stāsta Inga Skujiņa, ĀM valsts sekretāre vietniece Eiropas lietās.

Prezidentūrā visvairāk darba būs ārlietu ministram. Tāpēc jau pirms laba laika bija sākušās diskusijas par Eiropas lietu ministra portfeļa izveidi.

Jaunievēlētās Saeimas politiķu vidū atbalsta īpaša amata idejai nav. Tomēr cilvēks, kuram ik nedēļu būs jāatskaitās eiroparlamentāriešiem par specifiskiem jautājumiem, būs vajadzīgs.
«Viņam būtu jābūt politiķim. Tāpēc, ka tas ir tas cilvēks, par kuru Eiropas Parlaments uzskata, ka viņam būtu jāveic dialogs. Eiropas Parlaments ļoti zemu vērtē iespēju, ka tas varētu būt ierēdnis. Tas ir bezatbildīgi domāt – nozīmēsim šim amatam kādu ierēdni un tas mums ļaus būt sekmīgiem savā prezidentūrā,» uzskata politoloģe, «Providus» pētniece Iveta Kažoka.
Šos pienākumus, visticamāk, varētu uzņemties bijusī prezidentūras sekretariāta vadītāja, kas tagad sēdusies Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces krēslā.
«Personālija var būt atkal tikai viena un tā personālija šobrīd, kas attiecās uz valsts sekretāra vietnieku Eiropas Savienības jautājumos, ir Inga Skujiņa. Šis ir vienīgais risinājums, kā mēs varam strādāt. Mēs nevaram tagad atrast amatu, teiksim, pilsonim Bērziņam, Kalniņam vai Krūmiņam, un cerēt, ka viņš divarpus mēnešu laikā spēs faktiski saprast, par ko ir runa, un cienīgi strādāt,» skaidro Rinkēvičs.

Skujiņa par šādu iespēju pagaidām runā izvairīgi

«Tas ir pilnīgi priekšlaicīgs jautājums. Es domāju, lai politiķi vienojās par to, kā risināt juridiski šo jautājumu. Šim cilvēkam ir nepieciešams politisks mandāts. Es esmu profesionāls diplomāts,» atbild Inga Skujiņa, ĀM valsts sekretāre vietniece Eiropas lietās.

Valdība par 2,5 miljoniem eiro ļāvusi policijai iegādāties papildu 40 spēkratus

Dažāda veida kursi 1140 cilvēkiem noslēgsies jau šajā mēnesī. Sagatavošanas darbi vēl priekšā Nacionālajai bibliotēkai, kas būs jāpielāgo prezidentūras vajadzībām. Bibliotēkas funkcijas tā turpinās pildīt, vienīgi lasītājiem iekļūšanai ēka vajadzēs izmantot sētas durvis. Lai neveidotos sastrēgumi, ārvalstu viesus aicinās izmantot sabiedrisko transportu.

«Mēs ļoti

ceram un strādājam uz to, ka lielākā daļa šo viesu izmantos pilsētas sabiedrisko transportu.

Tas, kam būs paredzētas šīs te BMW automašīnas, kas ir augstākās klases automašīnas, būs šie te augsta līmeņa pasākumi, piemēram, Austrumu partnerības samits, ministru neformālās sanāksmes,» stāsta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere.

BMW nākamgad Latvijai piešķirs līdz 218 automašīnām, ļaujot prezidentūras budžetā ietaupīt 1,5 miljonus eiro. Taupīt nevarēs uz drošību, jo galvenā pasākumu norises vieta - Gaismas pils - ir ne vien arhitektūras pērle, bet arī pārbaudījums drošības speciālistiem. Dažāda līmeņa viesu drošību garantēs vairāki simti policijas, drošības iestāžu, ugunsdzēsēju un mediķu pārstāvju. Valdība par 2,5 miljoniem eiro ļāvusi policijai iegādāties papildu 40 spēkratus. No tiem puse būs motocikli, kuru lietderība kortežas pavadīšanai ziemā gan ir apšaubīta.

Vieglo auto iepirkums vēl nav noslēdzies, bet motociklu pirkšanu kavē saņemta sūdzība. Lai neveidotos sastrēgumi, atbildīgās iestādes sola iedzīvotājus laicīgi informēt par gaidāmajiem pasākumiem un ierobežojumiem.

Ko prezidentūra ārvalstu viesiem dāvinās?

Tradicionāli tā ir kaklasaite vīriešiem un lakatiņš sievietēm. Mūsējie tiks darināti no lina. Viesi tiks arī pie Latvijas keramiķu veidotiem svilpauniekiem. Kas tie tādi ir - būs vajadzīgs īpašs skaidrojums.
Lai suvenīrus nevajadzētu glabāt, tie vēl nav tapuši. Tikmēr prezidentūras logotipam, kura pamatā ir dzirnakmens, jau izstrādātas lietošanas vadlīnijas. Sekretariātā sev jaunas mājas radis arī kāds laukos iepriekš noputējis dzirnakmens. Tur patlaban vērojama darba duna. Gatavošanās procesam rūpīgi seko kaimiņvalsts kolēģis. Igaunijai pienākums gaidāms 2018.gadā.

Tikmēr pāri sadzīviskajām lietām ir saturs. Finanses, digitālie jautājumi un Eiropas Savienības starptautiskā loma būs trīs galvenie vaļi, uz kuriem plānots balstīt Latvijas prezidentūru. Aiz sarežģītajiem jautājumiem slēpjoties arī vienkāršas lietas.

Bažas pagaidām skaļi paustas tikai par prezidentūras izmaksām

2013. gadā iztērēti 9,5 miljoni, šogad atvēlēti 44,3 miljoni, bet summa nākamajam gadam, kad jābūt vislielākajiem tēriņiem, būs zināma pēc 2015.gada valsts budžeta pieņemšanas. Atbilstoši iepriekš lemtajam tā nedrīkstētu pārsniegt 60 miljonus. Precīzi kopējie tēriņi būs zināmi tikai pēc prezidentūras.

2013.gads (tiešie izdevumi - 4 037 343 eiro, personāla izdevumi - 5 497 332 eiro), 2014.gads (tiešie izdevumi 23 012 144 eiro, personāla izdevumi - 21 315 246 eiro), 2015.gads (tiešie izdevumi 34 057 536 eiro, personāla izdevumi - nav zināmi).

Asu kritiku, kā ministrijas tērējušas sagatavošanai atvēlētos līdzekļus, paudusi Valsts kontrole. Regulāro, nevis prezidentūras funkciju finansēšanai iztērēti teju 300 000 eiro.

Ministrijas par pārkāpumiem brīdinātas. Tomēr bažas, ka līdzšinējā prakse nebeigsies, rada valdībā maijā mīkstinātās tēriņu vadlīnijas. No tām svītrots nosacījums, ka izmaksām jābūt tieši saistītām ar prezidentūru. Piemaksas ļauts saņemt tieši ar prezidentūru neiesaistītiem ierēdņiem, bet apmaksātas darba pusdienas turpmāk var organizēt ne tikai ministri un valsts sekretāri, bet arī departamentu direktori.

Prezidentūras reklāma latviešus salīdzina ar kokosriekstiem – cietiem no ārpuses, bet sirsnīgiem iekšpusē.

Jautājums, vai patiesi viesmīlīgi un arī caurredzami spēsim tikt galā ar uzticēto pienākumu, paliek atklāts.

Komentāri (22)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu