Ko iesākt nesekmīgam 9. klases absolventam

klasi beigs ar nesekmīgām atzīmēm un tāpēc saņems tikai liecību, nevis atestātu. Līdzīgas prognozes dzirdējām arī Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta departamentā. Skaidrs, ka ar liecību vien vidusskolā mācības turpināt nevar, lielākoties arī visas arodskolas nesekmīgus pamatskolas beidzējus neuzņem. «Vai tiešām pusaudzim, kam dažādu, arī objektīvu iemeslu dēļ nācies kļūt nesekmīgam, tagad jāiet uz ielas?» vēstulē RB «Vecāku sapulcei» jautā rīdziniece Gundega, kuras dēlam, pamatskolu beidzot, draud pat vairākas nesekmīgas atzīmes.

«Izglītības brāķis» vai izglītības upuris?

«Mans vecākais dēls šogad beigs 9. klasi, bet jaunākais dēls mācās 7. klasē,» raksta Gundega. «Abiem ir problēmas ar mācībām, bet visvairāk es uztraucos par vecāko dēlu, jo viņam šogad jābeidz pamatskola. Klases audzinātāja manu un vēl dažus vecākus pēdējā sapulcē brīdināja, ka tie skolēni, kuriem būs nesekmīgas atzīmes, beigšanas apliecības nesaņems. Lai domājot tālāk paši, ko darīt, bet visreālāk esot palikt skolā uz otru gadu. Saprotams, ka dēls par tādu iespēju negrib ne dzirdēt. Viņš gribētu iet mācīties uz kādu arodskolu, bet arī tur it kā nesekmīgos beidzējus neuzņemot.

Nesaprotu, kā vispār skolēns var nonākt līdz pamatskolas pēdējai klasei un būt nesekmīgs. Vai tad pedagogi tagad ne par ko vairs neatbild? Manā jaunībā nez kādēļ skolotāji par savu audzēkņu nesekmību, cik atceros, tika bārti un kaunināti, tāpēc ar tiem, kuriem «grūtākas galvas» vai kuri ilgstoši slimojuši, viņi bez maksas strādāja pēc stundām, kamēr vismaz trijnieku varēja «izspiest». Tagad nesekmība skaitās bezmaz vai normāla parādība un ir sajūta, ka skolotājiem vienalga, kādas atzīmes saņem audzēkņi. Mūsu skolā, piemēram, gandrīz pusei klases draud neapmierinošs vērtējums kādā mācību priekšmetā. Vai tiešām visus šos bērnus varam norakstīt uz «izglītības brāķa» rēķina?

Jā, piekrītu, arī es varbūt esmu mazliet līdzvainīga pie sava bērna nesekmības, jo viena audzinu dēlus un esmu spiesta strādāt divās darbavietās (laulība ir šķirta, bērnu tēvs no iztikas līdzekļu maksāšanas izvairās), kā dēļ laikus nenoreaģēju uz nesekmīgajām atzīmēm, kas dēlam matemātikā un ķīmijā parādījās jau 8. klasē pēc ilgākas slimošanas. Iespējams, ka vajadzēja ņemt privātskolotāju, lai nerastos robi zināšanās. Lai gan mūsu ģimenes budžets tik un tā to diez vai būtu pavilcis… Tagad dēlam draud nesekmība trijos mācību priekšmetos, un viņš nu tik ir sapratis, ka vajadzēja nopietnāk mācīties, ja negrib palikt par otrgadnieku vai arī vispār nonākt uz ielas. Tagad abi esam izmisumā.

Tomēr es uzskatu, ka ar mūsu izglītību kaut kas nav kārtībā, ja jau ir tik daudz nesekmīgo. Varbūt pārāk daudz no tiem nabaga bērniem gribam un viņi nespēj apgūt tik daudz, kā tiek prasīts?"

Daži iespējamie risinājumi

Atgādinām, ka jau pagājušajā mācību gadā stājās spēkā grozījumi likumā, kas neļauj izsniegt atestātu par pamatskolas izglītības iegūšanu audzēkņiem ar vairākām nesekmīgām atzīmēm. Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta departamenta skolu nodaļas galvenā speciāliste Modra Jansone RB skaidro, ka nesekmīgo devītklasnieku problēma tiešām ir aktuāla, taču nebūt ne nerisināma, kā uzskata minētās vēstules autore.

Trīs nesekmīgas atzīmes vēl nenozīmējot, ka apliecību par pamatizglītību audzēknis nevar saņemt — šis noteikums attiecas tikai uz tiem, kuriem ir četras un vairāk nesekmīgu atzīmju gadā un noslēguma pārbaudījumos. Tātad, ja skolēns liecībā saņem trīs nesekmīgus vērtējumus gadā un eksāmenus nokārto ar sekmīgām atzīmēm, tad šādi ierobežojumi uz viņu neattiecas. Diemžēl Rīgā esot arī tādi devītklasnieki, kuriem ir neapmierinošs vērtējums daudzos vai pat visos mācību priekšmetos.

Skaidrs, ka viņi saņems tikai liecības. Ko darīt tādā situācijā? Pirmkārt, var pieteikties uz pedagoģiskās korekcijas programmām jeb speciālām izlīdzinošajām klasēm. Latviešu mācībvalodas skolu neveiksminiekiem tiek piedāvāts mācīties Rīgas 14. vakara vidusskolā, Rīgas 9. vakara vidusskolā, Rīgas Vakara ģimnāzijā, Rīgas Ezerkrastu vidusskolā (bijusī Rīgas 2. pagarinātās darba dienas skola). Krievu mācībvalodas skolu audzēkņi savukārt var doties uz Rīgas 57. vidusskolu, Rīgas 20. vidusskolu vai Rīgas Mežaparka vidusskolu. Iespējams, ka nākamgad tādas iespējas piedāvās vēl trīs mācību iestādes Rīgā.

Otrkārt, valstī šobrīd ir pieejamas 17 arodskolas, kur iespējams sākt apgūt profesionālo izglītību vienlaikus ar pedagoģiskās korekcijas iespējām. Rīgā gan pagaidām tādu arodskolu nav, taču jau šoruden tādas iespējas divās vai trīs mācību iestādēs tikšot piedāvātas.

Treškārt, 9. klasē var mācīties arī otru gadu, taču savā skolā palikt laikam gan nebūtu labākais variants gan iespējamu psiholoģisku problēmu dēļ, gan arī tāpēc, ka skolotāji parasti nepievērš īpašu uzmanību atpalicējiem, it īpaši tad, ja klasē ir daudz skolēnu, tāpēc nesekmība nereti turpinās.

Ceturtkārt, tiek piedāvāta iespēja mācīties arī vakarskolu parastās klasēs, kur gan pastiprināti nemācīs tieši tos mācību priekšmetus, kur bijušas nepietiekamas zināšanas (kā izlīdzinošajās klasēs), bet gan tiks vēlreiz atkārtota visa 9. klases mācību viela. Šī iespēja piemērota skolēniem, kuriem ir daudz nesekmīgu atzīmju.