Ieguvums no Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) policijas praktiskajā darbā būtu operatīvāka informācijas apmaiņa starp intelektuālo īpašumu aizsargājošajām organizācijām, pirmdien diskusijā «Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums: autortiesības un blakustiesības» norādīja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes ceturtās nodaļas vecākais inspektors Dzintars Višers.
«Ir patīkami, ka ACTA ir nelielas izmaiņas tieši praktiskajā darbā policijas un tieslietu institūcijām, kas atvieglotu komunikāciju savā starpā un padarītu to ātrāku, kas, manuprāt, ir ieguvums,» sacīja Višers, taču piemetināja, ka kopumā policijas darbu ACTA ieviešana nemainīs. «ACTA ietver visus jau pastāvošos likumus un nolīgumus, vairāk pievēršoties digitālajai videi. Policijas darbu ACTA ieviešana nemainīs, un nolīgums nekādas jaunas darbības vai metodes ne uzliek, ne arī rekomendē,» piebilda policijas pārstāvis.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce atzina, ka ACTA veidotu vienotu platformu intelektuālā īpašuma aizsardzībā. «ACTA nolīguma jēga ir panākt to, ka dažādas valstis ar dažādiem aizsardzības līmeņiem veidotu vienotu platformu intelektuālā īpašuma aizsardzībai,» sacīja Pūce un piemetināja, ka jau iepriekš ir bijuši mēģinājumi noslēgt vienošanos par intelektuālā īpašuma aizsardzību, taču atsevišķas valstis pret to ir iebildušas. «ACTA ir veidota mazākam valstu lokam, kurām ir augstāki standarti, lai veidotu vienotu platformu, kā sadarboties intelektuālā īpašuma aizsardzībā,» paskaidroja Pūce un pastāstīja, ka tostarp tiktu celts to ACTA dalībvalstu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmenis, kurām tas ir zemāks, kā arī tiktu ierobežota intelektuālo īpašumu pārkāpjošu preču ieviešana no valstīm, kas nav ACTA dalībvalstis.
Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāve Ingrīda Kariņa-Bērziņa uzsvēra, ka būtu jāvērtē, kuras no ACTA iekļautajām normām Latvija izmantos. «ACTA ir divi normu veidi – obligātas un rekomendējošas, līdz ar to gribētos zināt, kas būs tas, ko Latvija darīs, un vai ieviesīs visas iespējas, kuras ir noteiktas nolīgumā,» sacīja Kariņa-Bērziņa un piebilda, ka par to būtu jādiskutē vairāk.
Bet Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Uldis Zariņš atzina, ka bibliotēkas dara bažīgas ACTA ieviešana. «Bibliotēkas ir viens no instrumentiem, caur ko tiek realizēta brīva piekļuve informācijai, un mūs dara bažīgus regulējums, kas, iespējams, ir bargāks par iepriekšējo. Bibliotēku viens no pamatpakalpojumiem ir internets, un tajās netiek sekots līdzi tam, ko cilvēks tajā dara, līdz ar to, kāpēc bibliotēkai pēc tam ir jāuzņemas atbildība par to, kas tiek izdarīts, izmantojot internetu?» sacīja Zariņš.
Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas pārstāvis Normunds Bergs norādīja, ka ražotāji ir pret ACTA ieviešanu. «Ražotāji nav pret intelektuālo īpašumu, taču mēs esam pret ACTA un tā ratificēšanu,» pavēstīja Bergs un piebilda, ka, viņaprāt, nolīgmu varētu izmantot citiem mērķiem. «Batālijas notiek tur, kur ir lielākais bizness, un bažas ir par to, ka autortiesības tiks piemērotas konkurences cīņai, nostopējot produkta virzību kādā tirgū. Kamēr tiesu sistēma skatīs strīdu, kas it kā radies uz aizdomu pamata par intelektuālā īpašuma pārkāpumu, konkrēta produkta virzība tirgū tiks nobloķēta,» teica Bergs.
Tāpat viņš pastāstīja, ka pašlaik ir ļoti daudz cilvēku, kuri strādā radošās komandās un kuru galvenais mērķis ir nevis nopelnīt ar savu intelektuālo īpašumu, bet gan zināšanas nodot citiem. «Informācijas tehnoloģiju sektorā ir daudz cilvēku, kas strādā radošās komandās, lai savas zināšanas nodotu citiem, nepelnot naudu. Par piemēru var saukt to pašu »Linux« un »open office«,» klāstīja Bergs.
Savukārt «Pirātu biedrības» pārstāvis Danko Aleksejevs uzsvēra, ka pirātisms nekad netiks apkarots, ja vien netiks izslēgts internets. «Pirātisms nekad netiks apkarots, ja vien netiks izslēgts internets. Pat ja tiks veikta izspiegošana, tad informācija tiks šifrēta un dalīta dažādās daļās. Tām lietām, kuras pēc ACTA ieviešanas nebūs iespējams veikt, tiks meklēti jauni tehnoloģiskie risinājumi,» atzina Aleksejevs. Tāpat viņš pauda bažas, ka ACTA ieviešana radīs sarežģījumus grozīt pašmāju autortiesību likumu. «Ja nu gadījumā mēs nolemsim mainīt kaut ko autortiesību likumā, tad, lai grozījumus saskaņotu, būs jārunā ar vēl vienu institūciju,» paskaidroja Aleksejevs un piemetināja, ka biedrībai ir padomā vairākas lietas, ko varētu mainīt.
Jau ziņots, ka ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. To 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības valstu. Piecas ES dalībvalstis – Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija – to vēl nav parakstījušas.
Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji parakstīja. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagaidām ir apturējis ACTA virzību ratificēšanai Saeimā.
