Zinātnieki: Delfīni atzīstami par "personām" (55)

Delfīnu uzvedības pētījumi atklājuši, cik ļoti viņu savstarpējās attiecības atgādina sazināšanos starp cilvēkiem, kā arī apliecinājuši, ka tie ir gudrāki par šimpanzēm. Šos apgalvojumus papildus apliecina arī anatomiskie pētījumi, kuru rezultātā konstatēts, ka delfīnu smadzenēm piemīt daudzas būtiskākās īpašības, kas tiek saistītas ar augsti attīstītu saprātu.

Zinātnieki uzskata, ka viņu pētījumu rezultāti padara par morāli neiespējamu šādus saprātīgus dzīvnieku turpmāk turēt izklaides parkos vai nogalināt tos pārtikas ieguvei. Tikpat morāli nepieņemama ir delfīnu nāves pieļaušana nejauši, kas bieži notiek zvejojot. Katru gadu šādā veidā tiek nogalināti aptuveni 300 000 vaļu, delfīnu un jūras cūku.

"Daudzu delfīnu smadzenes ir lielākas nekā mūsējās un otrās pēc masas, ja veic korekciju, ņemot vērā ķermeņa lielumu," norāda Atlantas Emorija universitātes zooloģe Lori Marīno, kas, izmantojot magnētiskās rezonanses attēlus, kartējusi delfīnu smadzenes un salīdzinājusi tās ar primātu smadzenēm.

"Neiroanatomija liecina par psiholoģisko kontinuitāti starp cilvēkiem un delfīniem un rada fundamentālas implikācijas cilvēku-delfīnu saskarsmes ētikā," uzskata Marīno.

Delfīni jau sen tikuši atzīti par vienu no saprātīgākajām dzīvnieku sugām, taču daudzi zinātnieki uzskatījuši, ka tos pārspēj šimpanzes, kuras, kā liecina daži pētījumi, spēj sasniegt trīs gadus veca cilvēkbērna attīstības līmeni.

Tomēr nesen veiktie uzvedības pētījumi liek secināt, ka delfīni, īpaši tādas sugas kā cūkdelfīni, varētu būt saprātīgāki nekā cilvēka tuvākie radinieki. Pētījumi liecina, ka delfīniem piemīt personība, spēcīgi attīstīta sevis apzināšanās un spēja domāt par nākotni.

Ir arī pierādīts, ka viņi ir "kultūras" dzīvnieki, kas spēj ātri apgūt jaunus uzvedības modeļus, pārņemot tos no citiem sugas brāļiem.

Vienā no pētījumiem, kuru veikusi Ņujorkas Hantera universitātes psiholoģijas profesore Diāna Rīsa, konstatēts, ka cūkdelfīni spēj atpazīt sevi spogulī, ko arī izmanto, lai aplūkotu dažādas sava ķermeņa daļas. Līdz šim tika uzskatīts, ka šāda spēja piemīt tikai cilvēkiem un cilvēkveidīgajiem pērtiķiem.

Savukārt citā pētījumā Rīsa atklājusi, ka nebrīvē dzīvojoši delfīni spēj apgūt rudimentāru simbolisku valodu.

Savukārt vēl viens pētījums atklājis delfīnu spēju risināt sarežģītas problēmas, bet savvaļā dzīvojošo īpatņu savstarpējā sadarbība liecina par sarežģītu sociālo struktūru esamību un augsti attīstītu emocionālo izsmalcinātību.

Nesen kāda savvaļā dzīvojoša delfīnu mātīte, kuru nācās sagūstīt, lai sniegtu viņai medicīnisku palīdzību, trijās nedēļās, kuras tā pavadīja nebrīvē, kamēr atlaba, apguva slaveno Flipera triku - deju uz astes.

Palaižot viņu atkal brīvībā, zinātnieki ar pārsteigumu konstatēja, ka triks sāk izplatīties arī citu īpatņu vidū, tiem to iemācoties no bijušās gūsteknes.

Ir zināmi daudzi līdzīgi gadījumi, piemēram, Austrālijas rietumu piekrastē dzīvojošie delfīni iemācījušies, okeāna dibenā medījot dzeloņainas zivis, savu purnu aizsargāt ar sūkļiem.

Citi novērojumi savukārt liecina par delfīnu spēju sadarboties, piemēram, ar militāru precizitāti ielencot zivju barus, un likuši uzdot jautājumus par to smadzeņu struktūru, kas nepieciešama šādu uzdevumu veikšanai.

Smadzeņu izmērs ir tikai viens no faktoriem. Zinātnieki konstatējuši, ka smadzeņu masa vaļveidīgo vidū ievērojami variē, sākot ar 198 gramiem Gangas upes delfīniem un beidzot ar 8,62 kilogramiem kašalotiem, kuru smadzenes ir lielākās, kādas sastopamas uz mūsu planētas dzīvojošajiem dzīvniekiem. Salīdzinājumam cilvēku smadzeņu masa sasniedz no 0,9 līdz 1,8 kilogramiem, kamēr šimpanžu smadzeņu masa sasniedz 340 gramus.

Tomēr saprātīguma noteikšanai absolūtais izmērs nav tik būtisks kā attiecība starp to svaru un ķermeņa masu.

Marīno un viņas kolēģi noskaidrojuši, ka cūkdelfīnu smadzeņu garoza un tās neokorteksa kārta ir tik lielas, ka to "anatomiskā proporcija, kas nosaka kognitīvās spējas, ierindo tās otrajā vietā aiz cilvēka smadzenēm". Viņi arī konstatējuši, ka , piemēram, cūkdelfīnu smadzeņu garozai piemīt tāds krokojums, kas cilvēka gadījumā tieši tiek saistīts ar "homo sapiens" sugas saprātīgumu.

Krokas palielina smadzeņu garozas platību un smadzeņu šūnu iespējas veidot savstarpējas saites jeb sinapses.

"Neskatoties uz evolucionēšanu pa atšķirīgu neiroanatomisko trajektoriju nekā cilvēki, vaļveidīgo smadzenēm ir vairākas īpašības, kas tiek saistītas ar komplicētu saprātu," norāda Marīno.

Marīno un Rīsa ar saviem atklājumiem publiku gatavojas iepazīstināt nākamajā mēnesī gaidāmajā konferencē, kas notiks Sandjego, Kalifornijā.

Šajā konferencē uzstāsies arī Losandželosas Lojolas Marīmontas universitātes ētikas profesors Tomass Vaits, kurš ir vairāku akadēmisku pētījumu autors, kuros pamatojis, ka delfīniem piešķiramas tiesības.

"Zinātniskie pētījumi (..) liek domāt, ka delfīni ir "ne-cilvēcīgas personas", kas morāli atbilst indivīda statusam," uzskata Vaits.