Eksperimentā Ventspilī no purva rūdas izdevies iegūt nelielu daudzumu dzelzs

«Lielā mērā pateicoties tam, ka eksperimentā piedalījās četri norvēģu arheologi - pieredzējuši dzelzs ieguves vēstures izpētes speciālisti -, no apmēram septiņiem kilogramiem dzelzs rūdas tika iegūts neliels daudzums dzelzs, un var teikt, ka eksperiments beidzies veiksmīgi par 75%. Ideālā gadījumā vajadzētu iegūt ap vienu kilogramu smagu viengabala masu, tomēr arī sasniegtais vērtējams kā pozitīvs rezultāts,» atzina Vijups.

Šis bija jau trešais dzelzs ieguves eksperiments no purva rūdas. Ja divas iepriekšējās reizes 2003. un 2010.gadā veiktajos mēģinājumos netika sasniegts gaidītais rezultāts, tad šogad veiktais eksperiments ļāvis skatīt pirmo no vietējās rūdas iegūto dzelzi Kurzemē pēc vairāk nekā 300 gadu pārtraukuma, uzsvēra Vijups. Pēdējo reizi purva rūda dzelzs ieguvei, gan izmantojot ievērojami sarežģītākas tehnoloģijas, tika izmantota vēl Kurzemes hercogistes laikā.

10.gadsimta dzelzs ieguves krāsns atdarinājums Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā tika uzbūvēts augusta sākumā. 12.augustā tika veikta krāsns uzlabošana un pievienotas plēšas, bet sestdien, 13.augustā, no plkst.8.30 līdz 18.30 ilga pats dzelzs ieguves process.

Eksperimenta gaitā, izmantojot arheoloģiskajos izrakumos iegūtās liecības un retās rakstīto avotu ziņas, kas pārsvarā gan sastopamas tikai ārpus Latvijas robežām tapušos dokumentos, tika mēģināts iegūt dzelzi no vietējā izejmateriāla - purva rūdas jeb limonīta. Eksperimenta mērķis bija mēģināt atveidot tās tehnoloģijas, kas varēja būt izmantotas ap 10.-13.gadsimtu jeb vēlajā dzelzs laikmetā, aptuveni 1000 grādu augstā temperatūrā savienojot iepriekš apdedzinātu rūdu ar oglēm. Šī procesa rezultātā no dzelzs oksīda atdalās dzelzs daļiņas, kas veido vairāk vai mazāk vienveidīgus mīklveida dzelzs gabalus - kricu. Lai arī aprakstītais process izklausās vienkāršs, senatnē un arī mūsdienu eksperimentos tas ir ļoti sarežģīts, darbietilpīgs un ilgs, skaidroja Vijups. Papildus tam rezultātu ietekmē gan rūdas kvalitāte, gan krāsns precīza uzbūve un izmantotā māla sastāvs, gan plēšas, kas pievada gaisu, gan laika apstākļi, kā arī eksperimenta veicēju zināšanas.