Kā izskatīsies Zeme pēc 250 miljoniem gadu?

Tas notiks tādēļ, ka kontinenti atrodas uz tā dēvētajām tektoniskajām plātnēm, kuras miljoniem gadu laikā pārvietojas. Pētījumā noskaidrots, ka uz Zemes notiek process, kas tiek saukts par ortoversiju - superkontinents sadalās un vairāki kontinenti nonāk ievērojamā attālumā viens no otra. Mūsdienu Zeme ir vieta, kur jau ir sācis veidoties jauns superkontinents.

Once & future Supercontinents ascending - Vaalbara Ur Kenorland Columbia Rhodinia Pangaea & next, Amasia https://t.co/4M3KsIT059 pic.twitter.com/VdZrTSoqjF— Brady Caldwell (@SkeptSwedScient) January 11, 2017

Ņemot vērā simulācijas un pašreizējās tektonisko plātņu kustības, zinātniekiem izdevās prognozēt Amāzijas izveidošanos. Tas notiktu, kad mūsdienu Arktikas okeāns un Karību jūra pazustu, kamēr Ziemeļamerika un Dienvidamerika ziemeļu virzienā sabīdītos kopā, tādējādi saplūstot kopā ar Eirāziju. «Kad tas notiktu, varētu teikt, ka izveidojies jauns superkontinents. Amerikas un Eirāzija «satiktos» praktiski Ziemeļpolā,» norāda pētījuma autors Ross Mičels.

Pētījuma rezultātus atbalsta arī japāņu pētnieks Masaki Jošida, kurš atgādina, ka pēdējais superkontinents - Pangeja - izviedojās pirms 300 miljoniem gadu un tā centrā bija Āfrika. Aptuveni pirms 100 miljoniem gadu kontinenti sāka dalīties, un tas radīja Atlantijas okeānu.

Tiek uzskatīts, ka Pangeja ir trešais vai ceturtais superkontinents Zemes vēsturē - pirms tam bija Rodīnija, kas izveidojās pirms aptuveni miljarda gadu, kā arī Nuna pirms 1,8 miljardiem gadu.

Ideja par kontinentālo dreifu radās 1912.gadā, kad vācu zinātnieks Alfrēds Vēgeners skaidroja, ka Zemes «daļas izskatās kā puzles gabali, kas sader kopā».

Zemes virsmu veido septiņas lielas un vairākas mazas tektoniskās plātnes, un to kustības ātrums ir no dažiem milimetriem līdz diviem centimetriem gadā. Saduroties šīm plātnēm, rodas zemestrīces.