Pārtraukts Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas darbs

«No daļēji izjukušās Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas neviens tās loceklis nav izrādījis aktivitāti nedz pirms pārnākšanas Latvijas Zinātņu akadēmijas paspārnē, nedz pēc tam. Ņemot vērā šā brīža situāciju starpvalstu attiecībās un Latvijas valsts ārpolitisko un izglītības un zinātnes darbu koordinējošo iestāžu ieteikumus, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures institūta direktora Gunta Zemīša viedokli, līdzšinējās komisijas darbs ir pārtraukts un jaunas darbaspējīgas komisijas veidošana ir atlikta uz laiku,» laikrakstam apstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.

Zemītis apstiprina, ka saņēmis no LZA prezidenta piedāvājumu izstrādāt vadlīnijas un mērķus atjaunotas komisijas darbam, taču atteicis, jo «tas ir ne tikai akadēmisks, bet arī morāles jautājums». Vēlēdamies vispirms noskaidrot kolēģu, potenciālo komisijas locekļu viedokli, Zemītis veicis aptauju paša vadītajā institūtā, kā arī lūdzis to izdarīt LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Okupācijas muzejā un Kara muzejā.

«Nedz to vēsturnieku, kas profesionāli nodarbojas ar 20.gadsimta vēstures pētniecību, nedz attiecīgo pētniecības iestāžu skaits nemaz nav tik liels,» skaidro institūta vadītājs. Izrādījies, ka visās minētajās pētnieciskajās iestādēs vēsturnieku vairākums izteicies noraidoši. Tikai burtiski divi vai trīs vēsturnieki pieļāvuši, ka šādai komisijai būtu kāda perspektīva.

«Absolūtā vairākuma viedoklis, ka šobrīd tādas komisijas atjaunošana nav lietderīga, sakrīt arī ar manu personīgo pārliecību. To arī uzrakstīju atbildē ZA prezidentam,» tā Zemītis. Viņš piebilst, ka aptaujāto vēsturnieku ieskatā komisijas atjaunošana būtu nevajadzīgs, naivs reveranss Krievijai. Jāņem vērā, ka jebkuru starptautisko sadarbības formu kaimiņvalsts šobrīd cenšas izmantot, lai parādītu, ka «nekas nav noticis» un ne Krimas aneksija, ne agresija Ukrainā tai nekādu starptautisko izolāciju nav sagādājusi.

Latvijas vēsturnieki neesot pret sadarbību ar Krievijas vēsturniekiem principā - individuālā līmenī braukšana uz konferencēm kaimiņos turpinās, tāpat kā kontakti ar kolēģiem, taču pastāv uzskats, ka sadarbības atjaunošana valstiska līmeņa komisijā nozīmētu «absolūti politisku uzstādījumu», kur Krievijai ir savas intereses.

LZA vadītāju Spārīti virzījusi doma, ka komisijas vadlīnijas un sastāvs jāizstrādā jau tagad, lai labvēlīgas starptautiskas situācijas gadījumā tā varētu sākt darbu. «Uz Krievijas ārpolitikas izmaiņām tuvākajā laikā mēs nevaram cerēt. Ja tā mainīsies, tad būs arī pavisam cita politiskā situācija, citi mērķi un citi uzdevumi. Tad arī par to varēsim domāt,» sacīja Zemītis.

Jau ziņots, ka LZA un Valsts prezidenta kanceleja šogad februārī parakstījusi vienošanos, ar kuru «iesaldētā» Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisija turpmāk pāriet LZA paspārnē.

Spārītis toreiz skaidroja, ka parakstīta vienošanās, ar kuru teorētiski LZA turpmāk būs «cepures» organizācija attiecīgajai komisijai, kuru turpmāk var dēvēt par depolitizētu un bez «politiskā aizdomīguma plīvura», jo Valsts prezidenta kancelejas paspārnē tā tika uzskatīta kā daļēji politizēta. Vienlaikus akadēmijas prezidents uzsvēra, ka nepieciešamo līdzekļu - aptuveni 10 000 līdz 12 000 eiro -, šīs vēsturnieku komisijas darbībai viņam pagaidām neesot, un nav skaidrības, kad un kur tos varētu iegūt.

Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisiju izveidoja saskaņā ar vienošanos, kuru 2010.gada beigās Maskavā panāca toreizējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un viņa Krievijas kolēģis Dmitrijs Medvedevs. Komisijas darbs apstājās 2014.gada vasarā Krievijas agresijas dēļ Ukrainā, turklāt vairākums tajā reiz strādājušo vēsturnieku pauzes laikā dažādu apsvērumu dēļ institūciju pameta.