Eksperti: Latvija ir amfetamīna lietotāju valsts

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra pārstāve Ilze Jēkabsone informējusi, ka aplēses par 2010. gadu liecina – trīs miljoni eiropiešu vecumā no 15 līdz 34 gadiem lietojuši kokaīnu. Tomēr, viņasprāt, Eiropā varētu būt pārkāpts augstākais punkts, jo "ielas cenas" un finanšu krīzes dēļ sarucis šīs nelegālās narkotikas patēriņš. Tas attiecas pat uz tādām valstīm, kur tas vienmēr bijis ļoti augsts, piemēram, Spānijā, Itālijā, Īrijā un Lielbritānijā.

Tikmēr

Latvija ir amfetamīna, nevis kokaīna lietotāju valsts,

norāda Jēkabsone. Savukārt narkologs Jānis Strazdiņš atzīmē, ka Latvijā parādījies ļoti zemas kvalitātes kokaīns, jo narkotiku dīleri to atjauc ar veļas pulveri un citām vielām. Ar kokaīna lietošanu saista tikai 900 nāves gadījumu gadā (2009. gadā), un tā visbiežāk notiek situācijās, kad dzerts arī alkohols. "Kokaīns joprojām ir liela problēma," uzsver narkotiku jomas speciāliste.

Aplēses arī liecina, ka aptuveni 78 miljoni eiropiešu jeb vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši kaņepes. No tiem 16 miljoni bijuši vecumā no 15 līdz 34 gadiem (12,1%). Pēdējā gada laikā kaņepes lietojuši aptuveni 22,5 miljoni eiropiešu jeb 6,7% visu iedzīvotāju (no 15 līdz 64 gadiem). Kaņepes, kas pazīstamas arī ar nosaukumu marihuāna vai hašišs, ir visizplatītākā nelikumīgā narkotika ES valstīs, īpaši tādās kā Dānija, Itālija, Spānija, Francija un Lielbritānija. Turklāt Spānija un pēc tam arī Francija izceļas ar lielu skaitu vīriešu, kas marihuānu smēķē katru dienu.

Latvijā esošie dati liecina, ka 2011.gadā vairāk 15-16 gadus veco jauniešu izmēģinājuši marihuānu, sasniedzot 24% no īpatsvara (salīdzinājumam – 2007. gadā šajā vecuma grupā tas bija 18%).

Amfetamīni un ekstazī ir Eiropā visvairāk lietotās nelegālās narkotikas. Daudzās valstīs tās ir otra izplatītākā narkotika pēc kaņepēm. Vidēji divi miljoni gados jaunu (15 – 34 gadi) eiropiešu (1,4%) pagājušā gada laikā lietojuši ekstazī un 1,5 miljoni – amfetamīnus. Visbiežāk stimulējošās narkotikas tiek lietotas labākai "izklaidei", tas ir, apmeklējot dažādas naktsdzīves iestādes visā Eiropā.

Latvijā 14-15 gadus veci skolēni ir pēc skaita ceturtie ekstazī lietotāju vidū Eiropā.

Būtiska iezīme, ka parādās jauni prekursori – ķīmiskas vielas, kas nepieciešamas šo narkotiku ražošanā, norādījusi Jēkabsone. Turklāt visā Eiropā palielinās jaunu narkotisko vielu izplatība – esot ap 151 jauna narkotiskā vielu. Eiropā ir arī jau vairāk nekā 600 interneta veikalu (2011. gada jūlija dati), kuros pārdod psihoaktīvās vielas. Latvijā gan šādu veikalu vismaz pagaidām neesot.

Tomēr par vislielāko problēmu Eiropā uzskata heroīnu, jo tā lietošana, jo īpaši injicējot šo narkotiku, ir cieši saistīta ar sabiedrības veselību un sociālajām problēmām. Šo narkotiku injicētāji saslimst ar infekcijas slimībām, ko pārnēsā ar asinīm, piemēram, HIV/AIDS, hepatītu. Aplēses liecina, ka Eiropā heroīnu lieto 1,3 miljoni, bet Krievijā – pat 1,6 miljoni iedzīvotāju.

"Latvijā 18 tūkstoši lieto heroīnu un citas narkotikas. Latvijā 98% heroīna lietotāju heroīnu injicē – tas izraisa gan infekcijas slimību risku, gan pārdozēšanu. 2009. gadā bija 7600 nāves gadījumu no pārdozēšanas, galvenokārt lietojot opioīdus," stāsta narkotiku jomas speciāliste. "Latvijā gan jauno HIV inficēto skaits injicējamo narkotiku lietotāju vidū ir samazinājies, bet Lietuvā un Igaunijā palielinājies. Šogad ir HIV uzliesmojums Grieķijā – 130 jauni gadījumi narkotiku injicētāju vidū gadā (agrāk – 10)."

Eiropas valstīs vidējais vecums, kad mirst no heroīna pārdozēšanas, ir virs 30 gadiem, bet Latvijā – zem 30 gadiem. Visās valstīs heroīnu galvenokārt lieto vīrieši.